1. Cittuppādakaṇḍaṃ

Kāmāvacarakusalaṃ

Padabhājanī

1. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ [viriyindriyaṃ (sī. syā.)] hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ [viriyabalaṃ (sī. syā.)] hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi [kāyappassaddhi (syā.)] hoti, cittapassaddhi [cittappassaddhi (syā.)] hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā [kāyujjukatā (sī. ka.)] hoti, cittujukatā [cittujjukatā (sī. ka.)] hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

2. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

3. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

4. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

5. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ [sañcetayitattaṃ (syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

6. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

7. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

8. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

9. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.



1. 心生品
欲界善
词义分别
1. 什么是善法？当欲界善心生起时，伴随喜悦，与智相应，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或以任何其他为所缘，在那个时候，有触，有受，有想，有思，有心，有寻，有伺，有喜，有乐，有心一境性，有信根，有精进根，有念根，有定根，有慧根，有意根，有喜根，有命根，有正见，有正思惟，有正精进，有正念，有正定，有信力，有精进力，有念力，有定力，有慧力，有惭力，有愧力，有无贪，有无瞋，有无痴，有无贪婪，有无恶意，有正见，有惭，有愧，有身轻安，有心轻安，有身轻快，有心轻快，有身柔软，有心柔软，有身适业，有心适业，有身练达，有心练达，有身正直，有心正直，有念，有正知，有止，有观，有策励，有不散乱；或者在那个时候，还有其他任何缘生的无色法 - 这些法是善法。
2. 在那个时候，什么是触？在那个时候，有触、接触、已接触的状态 - 这在那个时候是触。
3. 在那个时候，什么是受？在那个时候，由相应的意识界触所生的心理愉悦、心理快乐、由心触所生的愉悦快乐感受、由心触所生的愉悦快乐受 - 这在那个时候是受。
4. 在那个时候，什么是想？在那个时候，由相应的意识界触所生的想、认知、已认知的状态 - 这在那个时候是想。
5. 在那个时候，什么是思？在那个时候，由相应的意识界触所生的思、意志、意志的状态 - 这在那个时候是思。
6. 在那个时候，什么是心？在那个时候，心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是心。
7. 在那个时候，什么是寻？在那个时候，寻、思惟、思考、安置、遍安置、心的引发、正思惟 - 这在那个时候是寻。
8. 在那个时候，什么是伺？在那个时候，伺察、详察、随伺、近伺、心的持续、随观 - 这在那个时候是伺。
9. 在那个时候，什么是喜？在那个时候，喜、愉悦、欢喜、欢愉、欢笑、欢悦、满足、踊跃、心的喜悦 - 这在那个时候是喜。

10. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.

11. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

12. Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.

13. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho [viriyārambho (sī. syā.)] nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī [ussoḷhi (sī.)] thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.

14. Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.

15. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.

16. Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.

17. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

18. Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.

19. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā [irīyanā (sī.)] vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.

20. Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.



10. 在那个时候，什么是乐？在那个时候，心理愉悦、心理快乐、由心触所生的愉悦快乐感受、由心触所生的愉悦快乐受 - 这在那个时候是乐。
11. 在那个时候，什么是心一境性？在那个时候，心的安住、确立、稳固、不散乱、不动摇、心的不散漫状态、平静、定根、定力、正定 - 这在那个时候是心一境性。
12. 在那个时候，什么是信根？在那个时候，信、信仰、确信、净信、信、信根、信力 - 这在那个时候是信根。
13. 在那个时候，什么是精进根？在那个时候，心的精进发起、奋发、勇猛、努力、精勤、热忱、奋勉、力量、坚持、不松懈的精进、不舍欲、不舍责任、负责、精进、精进根、精进力、正精进 - 这在那个时候是精进根。
14. 在那个时候，什么是念根？在那个时候，念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是念根。
15. 在那个时候，什么是定根？在那个时候，心的安住、确立、稳固、不散乱、不动摇、心的不散漫状态、平静、定根、定力、正定 - 这在那个时候是定根。
16. 在那个时候，什么是慧根？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、刺激、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是慧根。
17. 在那个时候，什么是意根？在那个时候，心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是意根。
18. 在那个时候，什么是喜根？在那个时候，心理愉悦、心理快乐、由心触所生的愉悦快乐感受、由心触所生的愉悦快乐受 - 这在那个时候是喜根。
19. 在那个时候，什么是命根？那些无色法的寿、住、维持、存续、活动、运转、保护、生命、命根 - 这在那个时候是命根。
20. 在那个时候，什么是正见？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、刺激、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是正见。

21. Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.

22. Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.

23. Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.

24. Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.

25. Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.

26. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.

27. Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.

28. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.

29. Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.

30. Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.

31. Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.

32. Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.

33. Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ [adūsanā adūsitattaṃ (syā.)] abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti?



21. 在那个时候，什么是正思惟？在那个时候，寻、思惟、思考、安置、遍安置、心的引发、正思惟 - 这在那个时候是正思惟。
22. 在那个时候，什么是正精进？在那个时候，心的精进发起、奋发、勇猛、努力、精勤、热忱、奋勉、力量、坚持、不松懈的精进、不舍欲、不舍责任、负责、精进、精进根、精进力、正精进 - 这在那个时候是正精进。
23. 在那个时候，什么是正念？在那个时候，念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是正念。
24. 在那个时候，什么是正定？在那个时候，心的安住、确立、稳固、不散乱、不动摇、心的不散漫状态、平静、定根、定力、正定 - 这在那个时候是正定。
25. 在那个时候，什么是信力？在那个时候，信、信仰、确信、净信、信、信根、信力 - 这在那个时候是信力。
26. 在那个时候，什么是精进力？在那个时候，心的精进发起、奋发、勇猛、努力、精勤、热忱、奋勉、力量、坚持、不松懈的精进、不舍欲、不舍责任、负责、精进、精进根、精进力、正精进 - 这在那个时候是精进力。
27. 在那个时候，什么是念力？在那个时候，念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是念力。
28. 在那个时候，什么是定力？在那个时候，心的安住、确立、稳固、不散乱、不动摇、心的不散漫状态、平静、定根、定力、正定 - 这在那个时候是定力。
29. 在那个时候，什么是慧力？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、**、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是慧力。
30. 在那个时候，什么是惭力？在那个时候，对应当惭愧的事物感到惭愧，对恶不善法的生起感到惭愧 - 这在那个时候是惭力。
31. 在那个时候，什么是愧力？在那个时候，对应当畏惧的事物感到畏惧，对恶不善法的生起感到畏惧 - 这在那个时候是愧力。
32. 在那个时候，什么是无贪？在那个时候，无贪、不贪婪、不贪婪的状态、无欲、无欲求、无欲求的状态、无贪婪、无贪、善根 - 这在那个时候是无贪。
33. 在那个时候，什么是无瞋？在那个时候，无瞋、不瞋恨、不瞋恨的状态、无恶意、无恼害、无瞋、善根 - 这在那个时候是无瞋。

34. Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.

35. Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.

36. Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.

37. Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.

38. Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.

39. Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.

40. Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi [paṭippassaddhi (sī. syā.)] passambhanā paṭipassambhanā [paṭippassambhanā (sī. syā.)] paṭipassambhitattaṃ [paṭippassambhitattaṃ (sī. syā.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.

41. Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti.

42. Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti.

43. Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.

44. Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti.

45. Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.

46. Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti.



34. 在那个时候，什么是无痴？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见、无痴、善根 - 这在那个时候是无痴。
35. 在那个时候，什么是无贪？在那个时候，无贪、不贪婪、不贪婪的状态、无欲、无欲求、无欲求的状态、无贪婪、无贪、善根 - 这在那个时候是无贪。
36. 在那个时候，什么是无瞋？在那个时候，无瞋、不瞋恨、不瞋恨的状态、无恶意、无恼害、无瞋、善根 - 这在那个时候是无瞋。
37. 在那个时候，什么是正见？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是正见。
38. 在那个时候，什么是惭？在那个时候，因应应感到惭愧的事物感到惭愧，对恶不善法的生起感到惭愧 - 这在那个时候是惭。
39. 在那个时候，什么是愧？在那个时候，因应应感到畏惧的事物感到畏惧，对恶不善法的生起感到畏惧 - 这在那个时候是愧。
40. 在那个时候，什么是身轻安？在那个时候，受的聚合、想的聚合、行的聚合的安宁、安住、平静、安稳、安宁的状态 - 这在那个时候是身轻安。
41. 在那个时候，什么是心轻安？在那个时候，识的聚合的安宁、安住、平静、安稳、安宁的状态 - 这在那个时候是心轻安。
42. 在那个时候，什么是身轻快？在那个时候，受的聚合、想的聚合、行的聚合的轻快、轻盈、无重、无滞 - 这在那个时候是身轻快。
43. 在那个时候，什么是心轻快？在那个时候，识的聚合的轻快、轻盈、无重、无滞 - 这在那个时候是心轻快。
44. 在那个时候，什么是身柔软？在那个时候，受的聚合、想的聚合、行的聚合的柔软、温和、无刚强、无坚固 - 这在那个时候是身柔软。
45. 在那个时候，什么是心柔软？在那个时候，识的聚合的柔软、温和、无刚强、无坚固 - 这在那个时候是心柔软。
46. 在那个时候，什么是身适业？在那个时候，受的聚合、想的聚合、行的聚合的适业、适应、适应性 - 这在那个时候是身适业。

47. Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.

48. Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti.

49. Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.

50. Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti.

51. Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.

52. Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sati hoti.

53. Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.

54. Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.

55. Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.

56. Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.

57. Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti.

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

Padabhājanīyaṃ.

Paṭhamabhāṇavāro.

Koṭṭhāsavāro



47. 在那个时候，什么是心适业？在那个时候，识的聚合的适业、适应、适应性 - 这在那个时候是心适业。
48. 在那个时候，什么是身练达？在那个时候，受的聚合、想的聚合、行的聚合的熟练、熟练性、熟练状态 - 这在那个时候是身练达。
49. 在那个时候，什么是心练达？在那个时候，识的聚合的熟练、熟练性、熟练状态 - 这在那个时候是心练达。
50. 在那个时候，什么是身正直？在那个时候，受的聚合、想的聚合、行的聚合的正直、正直性、不弯曲、不歪斜、不扭曲 - 这在那个时候是身正直。
51. 在那个时候，什么是心正直？在那个时候，识的聚合的正直、正直性、不弯曲、不歪斜、不扭曲 - 这在那个时候是心正直。
52. 在那个时候，什么是念？在那个时候，念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是念。
53. 在那个时候，什么是正知？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是正知。
54. 在那个时候，什么是止？在那个时候，心的安住、确立、稳固、不散乱、不动摇、心的不散漫状态、平静、定根、定力、正定 - 这在那个时候是止。
55. 在那个时候，什么是观？在那个时候，慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、精通、分别、思惟、考察、广慧、聪明、引导、观察、正知、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是观。
56. 在那个时候，什么是策励？在那个时候，心的精进发起、奋发、勇猛、努力、精勤、热忱、奋勉、力量、坚持、不松懈的精进、不舍欲、不舍责任、负责、精进、精进根、精进力、正精进 - 这在那个时候是策励。
57. 在那个时候，什么是不散乱？在那个时候，心的安住、确立、稳固、不散乱、不动摇、心的不散漫状态、平静、定根、定力、正定 - 这在那个时候是不散乱。
或者在那个时候，还有其他任何缘生的无色法 - 这些法是善法。
词义分别。
第一诵分。
分类品




58. Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti, ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

59. Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.

60. Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.

61. Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.

62. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā [thapetvā (ka.)] vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.

63. Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti ? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.

Ime tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti.

64. Katamāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti? Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.

65. Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.

66. Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.

Imāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti.

67. Katamā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu.

68. Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.



58. 在那个时候，有四蕴，有两处，有两界，有三食，有八根，有五支禅那，有五支道，有七力，有三因，有一触，有一受，有一想，有一思，有一心，有一受蕴，有一想蕴，有一行蕴，有一识蕴，有一意处，有一意根，有一意识界，有一法处，有一法界；或者在那个时候，还有其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的。
59. 在那个时候，什么是四蕴？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。
60. 在那个时候，什么是受蕴？在那个时候，凡是心理的愉悦，心理的快乐，由心触所生的愉悦和快乐的感受，由心触所生的愉悦和快乐的感受 - 这在那个时候是受蕴。
61. 在那个时候，什么是想蕴？在那个时候，凡是想、认知、已认知的状态 - 这在那个时候是想蕴。
62. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无痴、无贪婪、无恶意、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、正知、止、观、策励、不散乱；或者在那个时候，还有其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这在那个时候是行蕴。
63. 在那个时候，什么是识蕴？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是识蕴。
这些在那个时候是四蕴。
64. 在那个时候，什么是两处？意处和法处。
65. 在那个时候，什么是意处？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是意处。
66. 在那个时候，什么是法处？受蕴、想蕴、行蕴 - 这在那个时候是法处。
这些在那个时候是两处。
67. 在那个时候，什么是两界？意识界和法界。
68. 在那个时候，什么是意识界？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是意识界。

69. Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.

Imā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti.

70. Katame tasmiṃ samaye tayo āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro , viññāṇāhāro.

71. Katamo tasmiṃ samaye phassāhāro hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phassāhāro hoti.

72. Katamo tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti.

73. Katamo tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti.

Ime tasmiṃ samaye tayo āhārā honti.

74. Katamāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ.

75. Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.

76. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.

77. Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.

78. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.

79. Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.

80. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

81. Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.

82. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti .

Imāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti.



69. 在那个时候，什么是法界？受蕴、想蕴、行蕴 - 这在那个时候是法界。
这些在那个时候是两界。
70. 在那个时候，什么是三食？触食、意思食、识食。
71. 在那个时候，什么是触食？在那个时候，凡是触、接触、已接触的状态 - 这在那个时候是触食。
72. 在那个时候，什么是意思食？在那个时候，凡是思、思考、已思考的状态 - 这在那个时候是意思食。
73. 在那个时候，什么是识食？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是识食。
这些在那个时候是三食。
74. 在那个时候，什么是八根？信根、精进根、念根、定根、慧根、意根、喜根、命根。
75. 在那个时候，什么是信根？在那个时候，凡是信、信仰、确信、净信、信根、信力 - 这在那个时候是信根。
76. 在那个时候，什么是精进根？在那个时候，凡是心理的精进发起、奋发、勇猛、努力、精进、热忱、坚毅、力量、持续、不松懈的精进、不放弃的意愿、不放弃的责任、负责、精进、精进根、精进力、正精进 - 这在那个时候是精进根。
77. 在那个时候，什么是念根？在那个时候，凡是念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是念根。
78. 在那个时候，什么是定根？在那个时候，凡是心的安住、稳固、不动摇、不散乱、不混乱、心的平静、定、定根、定力、正定 - 这在那个时候是定根。
79. 在那个时候，什么是慧根？在那个时候，凡是慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、聪敏、辨别、思惟、审查、广博、聪明、引导、观、正知、鞭策、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见 - 这在那个时候是慧根。
80. 在那个时候，什么是意根？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是意根。
81. 在那个时候，什么是喜根？在那个时候，凡是心理的愉悦，心理的快乐，由心触所生的愉悦和快乐的感受，由心触所生的愉悦和快乐的感受 - 这在那个时候是喜根。
82. 在那个时候，什么是命根？那些无色法的寿命、持续、维持、存续、活动、运转、保护、生命、命根 - 这在那个时候是命根。
这些在那个时候是八根。

83. Katamaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittassekaggatā.

84. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

85. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

86. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.

87. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.

88. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

Idaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti.

89. Katamo tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

90. Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.

91. Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.

92. Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.

93. Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.

94. Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.

Ayaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti.

95. Katamāni tasmiṃ samaye satta balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ.

96. Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.



83. 在那个时候，什么是五支禅那？思、寻、喜、乐、心的专注。
84. 在那个时候，什么是思？在那个时候，凡是思、思考、意图、专注、集中、心的引导、正思 - 这在那个时候是思。
85. 在那个时候，什么是寻？在那个时候，凡是寻、思索、再思索、细微思索、心的追随、观察 - 这在那个时候是寻。
86. 在那个时候，什么是喜？在那个时候，凡是喜、欢喜、愉悦、欢欣、笑、欢笑、心的愉悦 - 这在那个时候是喜。
87. 在那个时候，什么是乐？在那个时候，凡是心理的愉悦、心理的快乐、由心触所生的愉悦和快乐的感受、由心触所生的愉悦和快乐的感受 - 这在那个时候是乐。
88. 在那个时候，什么是心的专注？在那个时候，凡是心的安住、稳固、不动摇、不散乱、不混乱、心的平静、定、定根、定力、正定 - 这在那个时候是心的专注。
这在那个时候是五支禅那。
89. 在那个时候，什么是五支道？正见、正思、正精进、正念、正定。
90. 在那个时候，什么是正见？在那个时候，凡是智慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、聪敏、辨别、思惟、审查、广博、聪明、引导、正见 - 这在那个时候是正见。
91. 在那个时候，什么是正思？在那个时候，凡是思、思考、意图、专注、集中、心的引导、正思 - 这在那个时候是正思。
92. 在那个时候，什么是正精进？在那个时候，凡是心理的精进发起、奋发、勇猛、努力、精进、热忱、坚毅、力量、持续、不松懈的精进、不放弃的意愿、不放弃的责任、负责、正精进 - 这在那个时候是正精进。
93. 在那个时候，什么是正念？在那个时候，凡是念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是正念。
94. 在那个时候，什么是正定？在那个时候，凡是心的安住、稳固、不动摇、不散乱、不混乱、心的平静、定、定根、定力、正定 - 这在那个时候是正定。
这在那个时候是五支道。
95. 在那个时候，什么是七力？信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力。
96. 在那个时候，什么是信力？在那个时候，凡是信、信仰、确信、净信、信根、信力 - 这在那个时候是信力。

97. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.

98. Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.

99. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.

100. Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.

101. Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.

102. Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.

Imāni tasmiṃ samaye satta balāni honti.

103. Katame tasmiṃ samaye tayo hetū honti? Alobho, adoso, amoho.

104. Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.

105. Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.

106. Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.

Ime tasmiṃ samaye tayo hetū honti.

107. Katamo tasmiṃ samaye eko phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko phasso hoti.

108. Katamā tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti.

109. Katamā tasmiṃ samaye ekā saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā saññā hoti.

110. Katamā tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti.

111. Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti.



97. 在那个时候，什么是精进力？在那个时候，凡是心理的精进发起、奋发、勇猛、努力、精进、热忱、坚毅、力量、持续、不松懈的精进、不放弃的意愿、不放弃的责任、负责、精进、精进根、精进力、正精进 - 这在那个时候是精进力。
98. 在那个时候，什么是念力？在那个时候，凡是念、随念、忆念、念、记忆性、保持性、不忘失性、不迷糊性、念、念根、念力、正念 - 这在那个时候是念力。
99. 在那个时候，什么是定力？在那个时候，凡是心的安住、稳固、不动摇、不散乱、不混乱、心的平静、定、定根、定力、正定 - 这在那个时候是定力。
100. 在那个时候，什么是慧力？在那个时候，凡是智慧、了知、简择、遍简择、择法、观察、洞察、深察、贤明、善巧、聪敏、辨别、思惟、审查、广博、聪明、引导、正见 - 这在那个时候是慧力。
101. 在那个时候，什么是惭力？在那个时候，凡是惭愧、因惭愧而惭愧、对恶行、不善法的行为产生的惭愧 - 这在那个时候是惭力。
102. 在那个时候，什么是愧力？在那个时候，凡是愧疚、因愧疚而愧疚、对恶行、不善法的行为产生的愧疚 - 这在那个时候是愧力。
这些在那个时候是七力。
103. 在那个时候，什么是三因？无贪、无嗔、无痴。
104. 在那个时候，什么是无贪？在那个时候，凡是无贪、不贪、不贪欲、无欲望、无贪念、无贪心、无贪婪的根本 - 这在那个时候是无贪。
105. 在那个时候，什么是无嗔？在那个时候，凡是无嗔、不嗔恨、不嗔怒、无敌意、无恶意、无嗔的根本 - 这在那个时候是无嗔。
106. 在那个时候，什么是无痴？在那个时候，凡是智慧、了知……等……无痴、择法、正见 - 这在那个时候是无痴。
这些在那个时候是三因。
107. 在那个时候，什么是一个触？在那个时候，凡是触、接触、已接触的状态 - 这在那个时候是一个触。
108. 在那个时候，什么是一个受？在那个时候，凡是心理的愉悦、心理的快乐、由心触所生的愉悦和快乐的感受、由心触所生的愉悦和快乐的感受 - 这在那个时候是一个受。
109. 在那个时候，什么是一个想？在那个时候，凡是想、认知、已认知的状态 - 这在那个时候是一个想。
110. 在那个时候，什么是一个思？在那个时候，凡是思、思考、已思考的状态 - 这在那个时候是一个思。
111. 在那个时候，什么是一个心？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是一个心。

112. Katamo tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti.

113. Katamo tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti.

114. Katamo tasmiṃ samaye eko saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saṅkhārakkhandho hoti.

115. Katamo tasmiṃ samaye eko viññāṇakkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye eko viññāṇakkhandho hoti.

116. Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manāyatanaṃ hoti.

117. Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manindriyaṃ hoti.

118. Katamā tasmiṃ samaye ekā manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā manoviññāṇadhātu hoti.

119. Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti.

120. Katamā tasmiṃ samaye ekā dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā dhammadhātu hoti.

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

Koṭṭhāsavāro.

Suññatavāro




112. 在那个时候，什么是一个受蕴？在那个时候，凡是心理的愉悦、心理的快乐、由心触所生的愉悦和快乐的感受、由心触所生的愉悦和快乐的感受 - 这在那个时候是一个受蕴。
113. 在那个时候，什么是一个想蕴？在那个时候，凡是认知、认识、认识的状态 - 这在那个时候是一个想蕴。
114. 在那个时候，什么是一个行蕴？触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无瞋、无痴、无贪婪、无恶意、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、正知、止、观、策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是一个行蕴。
115. 在那个时候，什么是一个识蕴？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是一个识蕴。
116. 在那个时候，什么是一个意处？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是一个意处。
117. 在那个时候，什么是一个意根？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是一个意根。
118. 在那个时候，什么是一个意识界？在那个时候，凡是心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界 - 这在那个时候是一个意识界。
119. 在那个时候，什么是一个法处？受蕴、想蕴、行蕴 - 这在那个时候是一个法处。
120. 在那个时候，什么是一个法界？受蕴、想蕴、行蕴 - 这在那个时候是一个法界。
或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的。
分类品。
空品

121. Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā honti, āyatanāni honti, dhātuyo honti, āhārā honti, indriyāni honti, jhānaṃ hoti, maggo hoti, balāni honti, hetū honti, phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vedanākkhandho hoti, saññākkhandho hoti, saṅkhārakkhandho hoti, viññāṇakkhandho hoti, manāyatanaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, manoviññāṇadhātu hoti, dhammāyatanaṃ hoti, dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

122. Katame tasmiṃ samaye dhammā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime tasmiṃ samaye dhammā honti.

123. Katame tasmiṃ samaye khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime tasmiṃ samaye khandhā honti.

124. Katamāni tasmiṃ samaye āyatanāni honti? Manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni tasmiṃ samaye āyatanāni honti.

125. Katamā tasmiṃ samaye dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu – imā tasmiṃ samaye dhātuyo honti.

126. Katame tasmiṃ samaye āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime tasmiṃ samaye āhārā honti.

127. Katamāni tasmiṃ samaye indriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ – imāni tasmiṃ samaye indriyāni honti.

128. Katamaṃ tasmiṃ samaye jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittassekaggatā – idaṃ tasmiṃ samaye jhānaṃ hoti.

129. Katamo tasmiṃ samaye maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye maggo hoti.

130. Katamāni tasmiṃ samaye balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ – imāni tasmiṃ samaye balāni honti.

131. Katame tasmiṃ samaye hetū honti? Alobho, adoso, amoho – ime tasmiṃ samaye hetū honti.

132. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

133. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

134. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

135. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti?

136. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

137. Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.

138. Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.

139. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.

140. Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.

141. Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.

142. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

143. Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.

144. Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.



121. 在那个时候，有法、有蕴、有处、有界、有食、有根、有禅、有道、有力、有因、有触、有受、有想、有思、有心、有受蕴、有想蕴、有行蕴、有识蕴、有意处、有意根、有意识界、有法处、有法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的。
122. 在那个时候，什么是法？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些在那个时候是法。
123. 在那个时候，什么是蕴？受蕴、想蕴、行蕴、识蕴 - 这些在那个时候是蕴。
124. 在那个时候，什么是处？意处、法处 - 这些在那个时候是处。
125. 在那个时候，什么是界？意识界、法界 - 这些在那个时候是界。
126. 在那个时候，什么是食？触食、意思食、识食 - 这些在那个时候是食。
127. 在那个时候，什么是根？信根、精进根、念根、定根、慧根、意根、喜根、命根 - 这些在那个时候是根。
128. 在那个时候，什么是禅？寻、伺、喜、乐、心一境性 - 这在那个时候是禅。
129. 在那个时候，什么是道？正见、正思惟、正精进、正念、正定 - 这在那个时候是道。
130. 在那个时候，什么是力？信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力 - 这些在那个时候是力。
131. 在那个时候，什么是因？无贪、无瞋、无痴 - 这些在那个时候是因。
132. 在那个时候，什么是触？...这在那个时候是触。
133. 在那个时候，什么是受？...这在那个时候是受。
134. 在那个时候，什么是想？...这在那个时候是想。
135. 在那个时候，什么是思？...这在那个时候是思。
136. 在那个时候，什么是心？...这在那个时候是心。
137. 在那个时候，什么是受蕴？...这在那个时候是受蕴。
138. 在那个时候，什么是想蕴？...这在那个时候是想蕴。
139. 在那个时候，什么是行蕴？...这在那个时候是行蕴。
140. 在那个时候，什么是识蕴？...这在那个时候是识蕴。
141. 在那个时候，什么是意处？...这在那个时候是意处。
142. 在那个时候，什么是意根？...这在那个时候是意根。
143. 在那个时候，什么是意识界？...这在那个时候是意识界。
144. 在那个时候，什么是法处？受蕴、想蕴、行蕴 - 这在那个时候是法处。

145. Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

Suññatavāro.

Paṭhamaṃ cittaṃ.

146. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Dutiyaṃ cittaṃ.

147. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti , manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, sattindriyāni honti , pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cha balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

148. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso anabhijjhā abyāpādo hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Tatiyaṃ cittaṃ.



145. 在那个时候，什么是法界？受蕴、想蕴、行蕴 - 这在那个时候是法界。
或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的。
空品。
第一心。
146. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随喜受，相应于智，有行，以色为所缘，或者...以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
第二心。
147. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随喜受，不相应于智，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有喜、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有意根、有喜根、有命根、有正思惟、有正精进、有正念、有正定、有信力、有精进力、有念力、有定力、有惭力、有愧力、有无贪、有无瞋、有无贪婪、有无恶意、有惭、有愧、有身轻安、有心轻安、有身轻快性、有心轻快性、有身柔软性、有心柔软性、有身适业性、有心适业性、有身练达性、有心练达性、有身正直性、有心正直性、有念、有止、有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、七根、五支禅、四支道、六力、二因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
148. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、命根、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、惭力、愧力、无贪、无瞋、无贪婪、无恶意、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、止、策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
第三心。

149. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catutthaṃ cittaṃ.

150. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

151. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

152. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….

153. Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti…pe….

154. Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….



149. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随喜受，不相应于智，有行，以色为所缘，或者...以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
第四心。
150. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随舍受，相应于智，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正见、有正思惟、有正精进、有正念、有正定、有信力、有精进力、有念力、有定力、有慧力、有惭力、有愧力、有无贪、有无瞋、有无痴、有无贪婪、有无恶意、有正见、有惭、有愧、有身轻安、有心轻安、有身轻快性、有心轻快性、有身柔软性、有心柔软性、有身适业性、有心适业性、有身练达性、有心练达性、有身正直性、有心正直性、有念、有正知、有止、有观、有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的。
151. 在那个时候，什么是触？在那个时候，凡是触、接触、接触的状态 - 这在那个时候是触。
152. 在那个时候，什么是受？在那个时候，凡是由相应的意识界之触所生的心理的非乐非苦，由心触所生的不苦不乐的感受，由心触所生的不苦不乐受 - 这在那个时候是受...
153. 在那个时候，什么是舍？在那个时候，凡是心理的非乐非苦，由心触所生的不苦不乐的感受，由心触所生的不苦不乐受 - 这在那个时候是舍...
154. 在那个时候，什么是舍根？在那个时候，凡是心理的非乐非苦，由心触所生的不苦不乐的感受，由心触所生的不苦不乐受 - 这在那个时候是舍根...或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、四支禅、五支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...

155. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo.

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Pañcamaṃ cittaṃ.

156. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Chaṭṭhaṃ cittaṃ.

157. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti , cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti , sattindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti , cha balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….



155. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、寻、伺、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无瞋、无痴、无贪婪、无恶意、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、正知、止、观、策励、不散乱。
或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
第五心。
156. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随舍受，相应于智，有行，以色为所缘，或者...以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
第六心。
157. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随舍受，不相应于智，以色为所缘，或以声为所缘，或以香为所缘，或以味为所缘，或以触为所缘，或以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有意根、有舍根、有命根、有正思惟、有正精进、有正念、有正定、有信力、有精进力、有念力、有定力、有惭力、有愧力、有无贪、有无瞋、有无贪婪、有无恶意、有惭、有愧、有身轻安、有心轻安、有身轻快性、有心轻快性、有身柔软性、有心柔软性、有身适业性、有心适业性、有身练达性、有心练达性、有身正直性、有心正直性、有念、有止、有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、七根、四支禅、四支道、六力、二因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...

158. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso anabhijjhā abyāpādo hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati samatho paggāho avikkhepo.

Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Sattamaṃ cittaṃ.

159. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Aṭṭhamaṃ cittaṃ.

Aṭṭha kāmāvacaramahākusalacittāni.

Dutiyabhāṇavāro.

Rūpāvacarakusalaṃ

Catukkanayo

160. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ [paṭhamajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

161. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ [dutiyajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

162. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.



158. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、寻、伺、心一境性、信根、精进根、念根、定根、命根、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、惭力、愧力、无贪、无瞋、无贪婪、无恶意、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、止、策励、不散乱。
或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
第七心。
159. 什么是善法？在某个时候，欲界善心生起，伴随舍受，不相应于智，有行，以色为所缘，或者...以法为所缘，或者以任何为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
第八心。
八种欲界大善心。
第二诵分。
色界善
四法
160. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐，远离不善法，有寻有伺，由离生喜乐，进入并安住于初禅，以地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
161. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，寻伺寂止，内心安静，心专一境，无寻无伺，由定生喜乐，进入并安住于第二禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有喜、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、三支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
162. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。

163. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘‘upekkhako satimā sukhavihārī’’ti tatiyaṃ jhānaṃ [tatiyajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

164. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

165. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ [catutthajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti , vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti , tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….



163. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，离喜，住于舍，具念正知，以身受乐，正如圣者们所说的"舍念乐住"，进入并安住于第三禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、二支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
164. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
165. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，断乐、断苦，先前的喜忧已灭，不苦不乐，舍念清净，进入并安住于第四禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有舍、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、二支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...

166. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catukkanayo.

Pañcakanayo

167. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

168. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

169. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.



166. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
四法。
五法
167. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
168. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，无寻唯伺，由定生喜乐，进入并安住于第二禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有伺、有喜、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、四支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
169. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。

170. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti , saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

171. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

172. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

173. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.



170. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，寻伺寂止...进入并安住于第三禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有喜、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、三支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
171. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
172. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，离喜...进入并安住于第四禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、二支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
173. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。

174. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā…pe… pañcamaṃ jhānaṃ [pañcamajjhānaṃ (sī.)] upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

175. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Pañcakanayo.

Catasso paṭipadā

176. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ [dukkhāpaṭipadaṃ (bahūsu)] dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

177. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

178. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ [sukhāpaṭipadaṃ (bahūsu)] dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

179. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā…pe….

180. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catasso paṭipadā.

Cattāri ārammaṇāni



174. 什么是善法？在某个时候，为了**投生而修习道，断乐...进入并安住于第五禅，以地遍为所缘，在那个时候有触、有受、有想、有思、有心、有舍、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正见、有正精进...有策励、有不散乱；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
在那个时候有四蕴、二处、二界、三食、八根、二支禅、四支道、七力、三因、一触...一法处、一法界；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是善的...
175. 在那个时候，什么是行蕴？触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进...策励、不散乱；或者在那个时候，除了受蕴、想蕴、识蕴之外，其他任何缘生的无色法 - 这在那个时候是行蕴...这些法是善的。
五法。
四种修道。
176. 什么是善法？在某个时候，为了**投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，进入并安住于地遍，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
177. 什么是善法？在某个时候，为了**投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迅速的智慧，进入并安住于地遍，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
178. 什么是善法？在某个时候，为了**投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迟钝的智慧，进入并安住于地遍，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
179. 什么是善法？在某个时候，为了**投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迅速的智慧，进入并安住于地遍，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的...
180. 什么是善法？在某个时候，为了**投生而修习道，寻伺寂止...进入并安住于第二禅...进入并安住于第三禅...进入并安住于第四禅...进入并安住于第一禅...进入并安住于第五禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，进入并安住于地遍...以苦道为所缘，具迅速的智慧，进入并安住于地遍...以乐道为所缘，具迟钝的智慧，进入并安住于地遍...以乐道为所缘，具迅速的智慧，进入并安住于地遍 - 在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
四种修道。
四种所缘。

181. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

182. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

183. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

184. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

185. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Cattāri ārammaṇāni.

Soḷasakkhattukaṃ

186. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

187. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

188. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

189. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

190. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



181. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
182. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以小无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
183. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
184. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以无量无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
185. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，寻伺寂止...进入并安住于第二禅...第三禅...第四禅...第一禅...第五禅，以小小所缘的地遍为所缘...以小无量所缘的地遍为所缘...以无量小所缘的地遍为所缘...以无量无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
四种所缘。
十六种
186. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
187. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
188. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
189. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
190. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迅速的智慧，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。

191. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

192. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

193. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

194. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

195. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

196. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

197. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

198. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

199. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

200. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

201. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



191. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迅速的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
192. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迅速的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
193. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迅速的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
194. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
195. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
196. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
197. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
198. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迅速的智慧，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
199. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迅速的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
200. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迅速的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
201. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迅速的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。

202. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Soḷasakkhattukaṃ.

Aṭṭhakasiṇaṃ soḷasakkhattukaṃ

203. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati āpokasiṇaṃ…pe… tejokasiṇaṃ…pe… vāyokasiṇaṃ…pe… nīlakasiṇaṃ…pe… pītakasiṇaṃ…pe… lohitakasiṇaṃ…pe… odātakasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Aṭṭhakasiṇaṃ soḷasakkhattukaṃ.

Abhibhāyatanāni parittāni

204. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

205. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ …pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catasso paṭipadā

206. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



202. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，寻伺寂止...进入并安住于第二禅...第三禅...第四禅...第一禅...第五禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以小小所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迅速的智慧，以小小所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迅速的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迅速的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘...以苦道为所缘，具迅速的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以小小所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迟钝的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迅速的智慧，以小小所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迅速的智慧，以小无量所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迅速的智慧，以无量小所缘的地遍为所缘...以乐道为所缘，具迅速的智慧，以无量无量所缘的地遍为所缘 - 在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
十六种。
八遍十六种
203. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，远离欲乐...进入并安住于初禅，以水遍为所缘...以火遍为所缘...以风遍为所缘...以青遍为所缘...以黄遍为所缘...以赤遍为所缘...以白遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
八遍十六种。
小胜处
204. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
205. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，寻伺寂止...进入并安住于第二禅...第三禅...第四禅...第一禅...第五禅，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
四种修道
206. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。

207. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

208. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

209. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

210. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ …pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catasso paṭipadā.

Dve ārammaṇāni

211. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

212. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

213. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Dve ārammaṇāni.

Aṭṭhakkhattukaṃ

214. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



207. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迅速的智慧，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
208. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迟钝的智慧，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
209. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以乐道为所缘，具迅速的智慧，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
210. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，寻伺寂止...进入并安住于第二禅...第三禅...第四禅...第一禅...第五禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧...以苦道为所缘，具迅速的智慧...以乐道为所缘，具迟钝的智慧...以乐道为所缘，具迅速的智慧，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
四种修道。
两个所缘。
211. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
212. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
213. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，寻伺寂止...进入并安住于第二禅...第三禅...第四禅...第一禅...第五禅，以小小所缘的地遍为所缘...以无量小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。
两个所缘。
八种胜处。
214. 什么是善法？在某个时候，为了色界投生而修习道，内无色想，外见小色，胜解'我知我见'那些色，远离欲乐...进入并安住于初禅，以苦道为所缘，具迟钝的智慧，以小小所缘的地遍为所缘，在那个时候有触...有不散乱...这些法是善的。

215. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

216. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

217. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

218. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

219. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

220. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

221. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.




215. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦迟通无量有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
216. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦速通有限有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
217. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦速通无量有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
218. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐迟通有限有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
219. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐迟通无量有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
220. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐速通有限有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
221. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐速通无量有限所缘时，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

222. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Aṭṭhakkhattukaṃ.

Idampi aṭṭhakkhattukaṃ

223. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

224. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni , tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Idampi aṭṭhakkhattukaṃ.

Appamāṇāni

225. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

226. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catasso paṭipadā

227. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

228. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



222. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，是苦迟通有限有限所缘……是苦迟通无量有限所缘……是苦速通有限有限所缘……是苦速通无量有限所缘……是乐迟通有限有限所缘……是乐迟通无量有限所缘……是乐速通有限有限所缘……是乐速通无量有限所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
八次。
这也是八次。
223. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限美丑，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
224. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限美丑，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
这也是八次。
无量
225. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
226. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
四种行道
227. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦迟通，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
228. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦速通，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

229. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

230. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

231. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Catasso paṭipadā.

Dve ārammaṇāni

232. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

233. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

234. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Dve ārammaṇāni.

Aparampi aṭṭhakkhattukaṃ

235. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

236. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



229. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐迟通，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
230. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐速通，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
231. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，是苦迟通……是苦速通……是乐迟通……是乐速通，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
四种行道。
两种所缘
232. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是有限无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
233. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是无量无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
234. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，是有限无量所缘……是无量无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
两种所缘。
这也是八次。
235. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦迟通有限所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
236. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦迟通无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

237. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

238. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

239. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

240. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

241. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

242. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

243. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Aparampi aṭṭhakkhattukaṃ.

Idampi aṭṭhakkhattukaṃ



237. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦速通有限所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
238. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是苦速通无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
239. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐迟通有限所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
240. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐迟通无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
241. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐速通有限所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
242. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，是乐速通无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
243. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色无量，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，是苦速通有限所缘……是苦速通无量所缘……是乐迟通有限所缘……是乐迟通无量所缘……是乐速通有限所缘……是乐速通无量所缘，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
这也是八次。
这也是八次。

244. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

245. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Idampi aṭṭhakkhattukaṃ.

246. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

247. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni…pe… lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni…pe… odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Imānipi abhibhāyatanāni soḷasakkhattukāni.

Tīṇi vimokkhāni soḷasakkhattukāni

248. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti rūpī rūpāni passati vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

249. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

250. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti subhanti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Imānipi tīṇi vimokkhāni soḷasakkhattukāni.

Cattāri brahmavihārajhānāni soḷasakkhattukāni

251. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

252. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

253. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



244. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限美丑，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
245. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色有限美丑，胜解了那些后说"我知我见"，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
这也是八次。
246. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色蓝色，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
247. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色黄色，胜解了那些后说"我知我见"，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
这十六种所缘。
三种解脱。
248. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，见到色，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
249. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内无色想、外见色，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
250. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，内见到美好，远离欲乐……证得初禅而住，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
这三种解脱。
四种梵住禅。
251. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
252. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，寻伺寂止……证得第二禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
253. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，因喜而离……证得第三禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

254. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

255. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

256. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

257. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

258. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

259. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

260. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

261. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

262. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Cattāri brahmavihārajhānāni [brahmavihārajjhānāni (sī. syā.)] soḷasakkhattukāni.

Asubhajhānaṃ soḷasakkhattukaṃ

263. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati uddhumātakasaññāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



254. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
255. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，心无思虑，只有思维的快乐，证得第二禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
256. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，寻伺寂止……证得第三禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
257. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，因喜而离……证得第四禅而住，伴随慈心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
258. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，伴随悲心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
259. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……初禅……第四禅而住，伴随悲心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
260. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，伴随喜心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
261. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……初禅……第四禅而住，伴随喜心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
262. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，因乐而离……证得第四禅而住，伴随舍心，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
四种梵住禅。
263. 什么是善法？当他为了**化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，伴随无我想，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

264. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vinīlakasaññāsahagataṃ…pe… vipubbakasaññāsahagataṃ…pe… vicchiddakasaññāsahagataṃ…pe… vikkhāyitakasaññāsahagataṃ…pe… vikkhittakasaññāsahagataṃ…pe… hatavikkhittakasaññāsahagataṃ…pe… lohitakasaññāsahagataṃ…pe… puḷavakasaññāsahagataṃ [puḷuvakasaññāsahagataṃ (ka.)] …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Asubhajhānaṃ [asubhajjhānaṃ (sī. syā.)] soḷasakkhattukaṃ.

Rūpāvacarakusalaṃ.

Arūpāvacarakusalaṃ

Cattāri arūpajhānāni [arūpajjhānāni (sī. syā.)] soḷasakkhattukāni

265. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

266. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

267. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

268. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Cattāri arūpajhānāni soḷasakkhattukāni.

Arūpāvacarakusalaṃ.

Tebhūmakakusalaṃ

Kāmāvacarakusalaṃ

269. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



264. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，伴随青瘀想……伴随脓烂想……伴随破裂想……伴随被食想……伴随散乱想……伴随被杀散乱想……伴随血涂想……伴随虫蛆想……伴随骸骨想，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
不净禅十六次。
色界善。
无色界善。
四种无色禅十六次。
265. 什么是善法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越色想，灭除有对想，不作意种种想，伴随空无边处想，因乐而离……证得第四禅而住，伴随舍，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
266. 什么是善法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越空无边处，伴随识无边处想，因乐而离……证得第四禅而住，伴随舍，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
267. 什么是善法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越识无边处，伴随无所有处想，因乐而离……证得第四禅而住，伴随舍，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
268. 什么是善法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越无所有处，伴随非想非非想处想，因乐而离……证得第四禅而住，伴随舍，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
四种无色禅十六次。
无色界善。
三界善。
欲界善。
269. 什么是善法？当欲界善心生起时，伴随喜，相应智，下等……中等……上等……欲增上……精进增上……心增上……观增上……欲增上下等……中等……上等……精进增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……观增上下等……中等……上等，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

270. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Kāmāvacarakusalaṃ.

Rūpāvacarakusalaṃ

271. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

272. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Rūpāvacarakusalaṃ.

Arūpāvacarakusalaṃ

273. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



270. 什么是善法？当欲界善心生起时，伴随喜，相应智，有行……伴随喜，不相应智……伴随喜，不相应智，有行……伴随舍，相应智……伴随舍，相应智，有行……伴随舍，不相应智……伴随舍，不相应智，有行，下等……中等……上等……欲增上……精进增上……心增上……欲增上下等……中等……上等……精进增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
欲界善。
色界善。
271. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，远离欲乐……证得初禅而住，地遍，下等……中等……上等……欲增上……精进增上……心增上……观增上……欲增上下等……中等……上等……精进增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……观增上下等……中等……上等，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
272. 什么是善法？当他为了色界化生而修习道，寻伺寂止……证得第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅而住，地遍，下等……中等……上等……欲增上……精进增上……心增上……观增上……欲增上下等……中等……上等……精进增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……观增上下等……中等……上等，那时有触……有不散乱……这些法是善的。
色界善。
无色界善。
273. 什么是善法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越色想，灭除有对想，不作意种种想，伴随空无边处想，因乐而离……证得第四禅而住，下等……中等……上等……欲增上……精进增上……心增上……观增上……欲增上下等……中等……上等……精进增上下等……中等……上等……心增上下等……中等……上等……观增上下等……中等……上等，那时有触……有不散乱……这些法是善的。

274. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

275. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

276. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Arūpāvacarakusalaṃ.

Lokuttarakusalaṃ

Suddhikapaṭipadā



274. 什么是善法？当他为了无色界的投生而修习道路，完全超越空无边处，与识无边处想相应，并且舍弃乐......进入并安住于第四禅那，低等的......中等的......高等的......欲增上的......精进增上的......心增上的......观增上的......欲增上低等的......中等的......高等的......精进增上低等的......中等的......高等的......心增上低等的......中等的......高等的......观增上低等的......中等的......高等的，在那个时候有触......有不散乱......这些是善法。
275. 什么是善法？当他为了无色界的投生而修习道路，完全超越识无边处，与无所有处想相应，并且舍弃乐......进入并安住于第四禅那，低等的......中等的......高等的......欲增上的......精进增上的......心增上的......观增上的......欲增上低等的......中等的......高等的......精进增上低等的......中等的......高等的......心增上低等的......中等的......高等的......观增上低等的......中等的......高等的，在那个时候有触......有不散乱......这些是善法。
276. 什么是善法？当他为了无色界的投生而修习道路，完全超越无所有处，与非想非非想处想相应，并且舍弃乐......进入并安住于第四禅那，低等的......中等的......高等的......欲增上的......精进增上的......心增上的......观增上的......欲增上低等的......中等的......高等的......精进增上低等的......中等的......高等的......心增上低等的......中等的......高等的......观增上低等的......中等的......高等的，在那个时候有触......有不散乱......这些是善法。
无色界善。
出世间善
清净道

277. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvācā hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

278. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

279. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

280. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

281. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

282. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

283. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

284. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

285. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa pītisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.

286. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.



277. 什么是善法？当他修习出世间的禅那，获得引导的、无衰的，适合于见解的舍弃，达到第一层地，完全离开欲望……进入并安住于第一禅那，痛苦的道路，迟钝的智慧，此时有触，有感觉，有识，有意，有心，有思，有观察，有喜悦，有快乐，有心的专注，有信根，有精进根，有念根，有定根，有慧根，有心根，有乐根，有生命根，有无所依根，有正见，有正思，有正语，有正业，有正命，有正勤，有正念，有正定，有信的力量，有精进的力量，有念的力量，有定的力量，有慧的力量，有羞耻的力量，有惭愧的力量，有无贪，有无恨，有无痴，有无嫉妒，有无敌意，有正见，有羞耻，有惭愧，有身心的安宁，有心的安宁，有身心的轻盈，有心的轻盈，有身心的柔软，有心的柔软，有身心的行为适当，有心的行为适当，有身心的稳重，有心的稳重，有身心的安住，有心的安住，有念，有正念，有止，有观，有把握，有不散乱；若在此时还有其他因缘而生的无色法——这些是善法。
278. 此时什么是触？此时的触是触、接触、相触——这就是此时的触。
279. 此时什么是感觉？此时的感觉是由于触发的识所生的心所感受的快乐，心所感受的快乐——这就是此时的感觉。
280. 此时什么是识？此时的识是由于触发的识所生的识、知觉、认知——这就是此时的识。
281. 此时什么是意？此时的意是由于触发的识所生的意、意念、意图——这就是此时的意。
282. 此时什么是心？此时的心是指心、意识、心的本质、心的范围、心的根、识、识的聚合，因触发的识而生——这就是此时的心。
283. 此时什么是思？此时的思是思考、思维、意图、专注、深思、心的引导、正思维、道的因素、道的范围——这就是此时的思。
284. 此时什么是观察？此时的观察是观察、反思、细致观察、心的追随、心的观察——这就是此时的观察。
285. 此时什么是喜悦？此时的喜悦是快乐、欢喜、愉悦、微笑、欢笑、心的愉悦、喜悦的觉醒——这就是此时的喜悦。
286. 此时什么是快乐？此时的快乐是心所感受的快乐，心所感受的快乐——这就是此时的快乐。

287. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

288. Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.

289. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.

290. Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.

291. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.

292. Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.

293. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

294. Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.

295. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.



287. 此时什么是心的专注？此时的心的专注是心的安稳、稳定、不动、无散乱、无动摇、心的安宁、定根、定的力量、正定、定的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的心的专注。
288. 此时什么是信根？此时的信根是信、信念、信的确立、信的坚定、信的力量——这就是此时的信根。
289. 此时什么是精进根？此时的精进根是心的精进、努力、放弃、奋斗、勇猛、奋发、坚持、坚韧、决心、不懈的精进、不懈的努力、精进的力量、正精进、精进的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的精进根。
290. 此时什么是念根？此时的念根是念、回忆、觉知、心的专注、保持、抓住、不放弃、不散乱、念的力量、正念、念的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的念根。
291. 此时什么是定根？此时的定根是心的安稳、稳定、不动、无散乱、无动摇、心的安宁、定根、定的力量、正定、定的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的定根。
292. 此时什么是慧根？此时的慧根是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的慧根。
293. 此时什么是心根？此时的心根是心、意识、心的本质、心的范围、心的根、识、识的聚合，因触发的识而生——这就是此时的心根。
294. 此时什么是乐根？此时的乐根是心的快乐、心的愉悦、心的触发的快乐、心的感受的快乐——这就是此时的乐根。
295. 此时什么是生命根？此时的生命根是无色法的生命、存在、活动、行为、维持、生命的力量——这就是此时的生命根。

296. Katamaṃ tasmiṃ samaye anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ dhammānaṃ anaññātānaṃ adiṭṭhānaṃ appattānaṃ aviditānaṃ asacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti.

297. Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.

298. Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.

299. Katamā tasmiṃ samaye sammāvācā hoti? Yā tasmiṃ samaye catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvācā hoti.

300. Katamo tasmiṃ samaye sammākammanto hoti? Yā tasmiṃ samaye tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammākammanto hoti.

301. Katamo tasmiṃ samaye sammāājīvo hoti? Yā tasmiṃ samaye micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāājīvo hoti.

302. Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.

303. Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.

304. Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.



296. 此时什么是无所依根？此时的无所依根是那些法的无所依、未见、未得、未知、不真实的，真实的实现、智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的无所依根。
297. 此时什么是正见？此时的正见是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的正见。
298. 此时什么是正思？此时的正思是思考、思维、意图、专注、深思、心的引导、正思、道的因素、道的范围——这就是此时的正思。
299. 此时什么是正语？此时的正语是四种口业的无害、不做恶、不伤害、不妨碍、无违犯、无越界、无障碍的正语，道的因素、道的范围——这就是此时的正语。
300. 此时什么是正业？此时的正业是三种身业的无害、不做恶、不伤害、不妨碍、无违犯、无越界、无障碍的正业，道的因素、道的范围——这就是此时的正业。
301. 此时什么是正命？此时的正命是无正当的生计、不做恶、不伤害、不妨碍、无违犯、无越界、无障碍的正命，道的因素、道的范围——这就是此时的正命。
302. 此时什么是正精进？此时的正精进是心的精进、努力、放弃、奋斗、勇猛、奋发、坚持、坚韧、决心、不懈的精进、不懈的努力、精进的力量、正精进、精进的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的正精进。
303. 此时什么是正念？此时的正念是念、回忆、觉知、心的专注、保持、抓住、不放弃、不散乱、念的力量、正念、念的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的正念。
304. 此时什么是正定？此时的正定是心的安稳、稳定、不动、无散乱、无动摇、心的安宁、定根、定的力量、正定、定的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的正定。

305. Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.

306. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.

307. Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.

308. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.

309. Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.

310. Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.

311. Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.

312. Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.

313. Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.

314. Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.

315. Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.



305. 此时什么是信的力量？此时的信是信、信念、信的确立、信的坚定、信的力量——这就是此时的信的力量。
306. 此时什么是精进的力量？此时的精进的力量是心的精进、努力、放弃、奋斗、勇猛、奋发、坚持、坚韧、决心、不懈的精进、不懈的努力、精进的力量、正精进、精进的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的精进的力量。
307. 此时什么是念的力量？此时的念的力量是念、回忆、觉知、心的专注、保持、抓住、不放弃、不散乱、念的力量、正念、念的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的念的力量。
308. 此时什么是定的力量？此时的定的力量是心的安稳、稳定、不动、无散乱、无动摇、心的安宁、定根、定的力量、正定、定的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的定的力量。
309. 此时什么是智慧的力量？此时的智慧的力量是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的智慧的力量。
310. 此时什么是羞耻的力量？此时的羞耻是因羞耻而感到羞愧，因应当羞愧而感到羞愧，因对恶法、不善法的行为而感到羞愧——这就是此时的羞耻的力量。
311. 此时什么是惭愧的力量？此时的惭愧是因惭愧而感到惭愧，因应当惭愧而感到惭愧，因对恶法、不善法的行为而感到惭愧——这就是此时的惭愧的力量。
312. 此时什么是无贪？此时的无贪是无贪、无欲望、无渴望、无执著、无执念、无嫉妒、无贪心，善法的根源——这就是此时的无贪。
313. 此时什么是无恨？此时的无恨是无恨、无怨恨、无敌意、无敌意，善法的根源——这就是此时的无恨。
314. 此时什么是无痴？此时的无痴是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的无痴。
315. 此时什么是无嫉妒？此时的无嫉妒是无贪、无欲望、无渴望、无执著、无执念、无嫉妒，善法的根源——这就是此时的无嫉妒。

316. Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.

317. Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.

318. Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.

319. Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.

320. Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.

321. Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti.

322. Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti.

323. Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.

324. Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti.

325. Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.

326. Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti.

327. Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.

328. Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti.

329. Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.



316. 此时什么是无敌意？此时的无敌意是无恨、无怨恨、无敌意、无恶意，善法的根源——这就是此时的无敌意。
317. 此时什么是正见？此时的正见是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的正见。
318. 此时什么是羞耻？此时的羞耻是因羞耻而感到羞愧，因应当羞愧而感到羞愧，因对恶法、不善法的行为而感到羞愧——这就是此时的羞耻。
319. 此时什么是惭愧？此时的惭愧是因惭愧而感到惭愧，因应当惭愧而感到惭愧，因对恶法、不善法的行为而感到惭愧——这就是此时的惭愧。
320. 此时什么是身轻安？此时的身轻安是受蕴、想蕴、行蕴的轻安、平静、安宁、宁静、轻安觉支——这就是此时的身轻安。
321. 此时什么是心轻安？此时的心轻安是识蕴的轻安、平静、安宁、宁静、轻安觉支——这就是此时的心轻安。
322. 此时什么是身轻快？此时的身轻快是受蕴、想蕴、行蕴的轻快、易变、不迟钝、不僵硬——这就是此时的身轻快。
323. 此时什么是心轻快？此时的心轻快是识蕴的轻快、易变、不迟钝、不僵硬——这就是此时的心轻快。
324. 此时什么是身柔软？此时的身柔软是受蕴、想蕴、行蕴的柔软、柔和、不粗糙、不僵硬——这就是此时的身柔软。
325. 此时什么是心柔软？此时的心柔软是识蕴的柔软、柔和、不粗糙、不僵硬——这就是此时的心柔软。
326. 此时什么是身适业？此时的身适业是受蕴、想蕴、行蕴的适业性、适业状态、适业性质——这就是此时的身适业。
327. 此时什么是心适业？此时的心适业是识蕴的适业性、适业状态、适业性质——这就是此时的心适业。
328. 此时什么是身练达？此时的身练达是受蕴、想蕴、行蕴的熟练、熟练状态、熟练性质——这就是此时的身练达。
329. 此时什么是心练达？此时的心练达是识蕴的熟练、熟练状态、熟练性质——这就是此时的心练达。

330. Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti.

331. Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.

332. Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sati hoti.

333. Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.

334. Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.

335. Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.

336. Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.



330. 此时什么是身正直？此时的身正直是受蕴、想蕴、行蕴的正直、端正、不弯曲、不歪斜、不扭曲——这就是此时的身正直。
331. 此时什么是心正直？此时的心正直是识蕴的正直、端正、不弯曲、不歪斜、不扭曲——这就是此时的心正直。
332. 此时什么是念？此时的念是念、回忆、觉知、心的专注、保持、抓住、不放弃、不散乱、念的力量、正念、念的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的念。
333. 此时什么是正知？此时的正知是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的正知。
334. 此时什么是止？此时的止是心的安稳、稳定、不动、无散乱、无动摇、心的安宁、定根、定的力量、正定、定的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的止。
335. 此时什么是观？此时的观是智慧、了解、分析、辨别、法的分析、观察、识别、智慧的能力、技能、善巧、思考、深入思考、广泛的智慧、洞察、觉知、智慧的力量、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的宝藏、无误的法的分析、正见、法的分析的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的观。
336. 此时什么是精进？此时的精进是心的精进、努力、放弃、奋斗、勇猛、奋发、坚持、坚韧、决心、不懈的精进、不懈的努力、精进的力量、正精进、精进的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的精进。

337. Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, navindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, aṭṭhaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti, ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….

338. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.

339. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

340. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

341. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.



337. 此时什么是不散乱？此时的不散乱是心的安稳、稳定、不动、无散乱、无动摇、心的安宁、定根、定的力量、正定、定的觉醒、道的因素、道的范围——这就是此时的不散乱；或者此时还有其他因缘而生的无色法——这些法是善的。
此时有四蕴、二处、二界、三食、九根、五支禅、八支道、七力、三因、一触、一受、一想、一思、一心、一受蕴、一想蕴、一行蕴、一识蕴、一意处、一意根、一意识界、一法处、一法界；或者此时还有其他因缘而生的无色法——这些法是善的……。
338. 此时什么是行蕴？触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、未知当知根、正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无痴、无贪婪、无恶意、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快、心轻快、身柔软、心柔软、身适业、心适业、身练达、心练达、身正直、心正直、念、正知、止、观、精进、不散乱；或者此时还有其他因缘而生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴——这就是此时的行蕴……这些法是善的。
339. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于初禅，是苦行道、速通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
340. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于初禅，是乐行道、迟通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
341. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于初禅，是乐行道、速通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。

342. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Suddhikapaṭipadā.

Suññataṃ

343. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

344. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Suññataṃ.

Suññatamūlakapaṭipadā

345. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

346. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

347. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

348. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

349. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Suññatamūlakapaṭipadā.

Appaṇihitaṃ



342. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，寻伺平息……进入并安住于第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅，是苦行道、迟通行……苦行道、速通行……乐行道、迟通行……乐行道、速通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
清净行道。
空性
343. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于空性初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
344. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，寻伺平息……进入并安住于空性第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
空性。
以空性为根本的行道
345. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于空性初禅，是苦行道、迟通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
346. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于空性初禅，是苦行道、速通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
347. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于空性初禅，是乐行道、迟通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
348. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于空性初禅，是乐行道、速通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
349. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，寻伺平息……进入并安住于空性第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅，是苦行道、迟通行……苦行道、速通行……乐行道、迟通行……乐行道、速通行，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
以空性为根本的行道。
无愿

350. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

351. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Appaṇihitaṃ.

Appaṇihitamūlakapaṭipadā

352. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

353. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

354. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

355. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

356. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Appaṇihitamūlakapaṭipadā.

Vīsati mahānayā



350. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于无愿初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
351. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，寻伺平息……进入并安住于无愿初禅……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
无愿。
以无愿为根本的行道
352. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于苦行道的无愿初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
353. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于苦行道的速通行的无愿初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
354. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于乐行道的无愿初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
355. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于乐行道的速通行的无愿初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
356. 什么是善法？当修习出世间禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，寻伺平息……进入并安住于苦行道的无愿初禅……苦行道的速通行的无愿初禅……乐行道的无愿初禅……乐行道的速通行的无愿初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
以无愿为根本的行道。
二十个主要法。

357. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Vīsati mahānayā.

Adhipati

358. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

359. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ …pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

360. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Adhipati.

Paṭhamo maggo.



357. 什么是善法？当修习出世间的道……出世间的正念……出世间的正努力……出世间的神通……出世间的根……出世间的力量……出世间的觉醒因……出世间的真理……出世间的止息……出世间的法……出世间的蕴……出世间的处所……出世间的元素……出世间的饮食……出世间的触……出世间的受……出世间的想……出世间的思……出世间的心，能够引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于苦行道的初禅，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
二十个主要法。
主导
358. 什么是善法？当修习出世间的禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于苦行道的初禅，是苦行道的慢通行……欲望主导……精进主导……心主导……思维主导，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
359. 什么是善法？当修习出世间的禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，寻伺平息……进入并安住于苦行道的初禅……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……第五禅，是苦行道的慢通行……欲望主导……精进主导……心主导……思维主导，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
360. 什么是善法？当修习出世间的道……出世间的正念……出世间的正努力……出世间的神通……出世间的根……出世间的力量……出世间的觉醒因……出世间的真理……出世间的止息……出世间的法……出世间的蕴……出世间的处所……出世间的元素……出世间的饮食……出世间的触……出世间的受……出世间的想……出世间的思……出世间的心，能够引导出离，趋向灭除，为了断除见解，为了达到第一地，远离欲望……进入并安住于苦行道的初禅，是苦行道的慢通行……欲望主导……精进主导……心主导……思维主导，此时有触……有不散乱……这些法是善的。
主导。
第一道。

361. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Dutiyo maggo.

362. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.

Tatiyo maggo.

363. Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā…pe….

364. Katamaṃ tasmiṃ samaye aññindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ dhammānaṃ ñātānaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, idaṃ tasmiṃ samaye aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.

Catuttho maggo.

Lokuttaraṃ cittaṃ.

Dvādasa akusalāni

365. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṃ hoti , anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

366. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.



361. 什么是善法？当修习出世间的禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除欲望和嗔恨的细微，达到第二地，远离欲望……进入并安住于苦行道的初禅，此时有触……有其他根……有不散乱……这些法是善的。
第二道。
362. 什么是善法？当修习出世间的禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除欲望和嗔恨的彻底，达到第三地，远离欲望……进入并安住于苦行道的初禅，此时有触……有其他根……有不散乱……这些法是善的。
第三道。
363. 什么是善法？当修习出世间的禅那，引导出离，趋向灭除，为了断除色欲和无色欲的烦恼，达到第四地，远离欲望……进入并安住于苦行道的初禅，此时有触……有其他根……有不散乱……这些法是善的……。
364. 在此时什么是其他根？那些是对这些法的知晓、见解、获得、真实体验、真实实现、智慧、观察、分析、法的观察、识别、标记、明确、敏锐、聪明、技能、非善法的思考、深思熟虑、广博的智慧、洞察、正念、警觉、智慧、智慧的根、智慧的力量、智慧的目标、智慧的支撑、智慧的光明、智慧的照耀、智慧的照明、智慧的宝藏、无误的法的观察、正见、法的观察的觉醒因、道的因素、道的范围，这些在此时是其他根……有不散乱……或者在此时其他的无色法也存在——这些法是善的。
第四道。
出世间的心。
十二种不善法
365. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随快乐，和见解相应，或与色法、声法、香法、味法、触法、法相应，无论是何种情况，此时有触，有受，有想，有意，有心，有思维，有思虑，有喜悦，有快乐，有心的专注，有精进根，有定根，有意根，有快乐根，有生命根，有邪见，有邪思，有邪业，有邪定，有精进的力量，有定的力量，有无羞耻的力量，有无愧疚的力量，有贪欲，有愚痴，有嫉妒，有邪见，有无羞耻，有无愧疚，有安定，有执着，有不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
366. 在此时什么是触？在此时的触，是接触、相触、被触及——这就是在此时的触。

367. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

368. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

369. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

370. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

371. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

372. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

373. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.

374. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.

375. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

376. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.

377. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti?

378. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

379. Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.

380. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.



367. 在此时什么是受？在此时的受是由触及无知的元素所生起的心的快乐，心的快乐，心所触及的快乐，所感受的快乐，所触及的快乐，这就是在此时的受。
368. 在此时什么是想？在此时的想是由触及无知的元素所生起的想，意识的认知，意识的状态——这就是在此时的想。
369. 在此时什么是意？在此时的意是由触及无知的元素所生起的意，是有意识的意，是意的状态——这就是在此时的意。
370. 在此时什么是心？在此时的心是心、意、心的本质、心的处所、心的根、意识、意识的聚合，是由触及无知的元素所生起的——这就是在此时的心。
371. 在此时什么是思维？在此时的思维是思考、思维、意图、专注、思维的聚焦、错误的思维——这就是在此时的思维。
372. 在此时什么是观察？在此时的观察是观察、再观察、深入观察、心的跟随、心的洞察——这就是在此时的观察。
373. 在此时什么是喜悦？在此时的喜悦是欢喜、愉悦、快乐、微笑、笑声、心的放松——这就是在此时的喜悦。
374. 在此时什么是快乐？在此时的快乐是由触及无知的元素所生起的心的快乐，心的快乐，心所触及的快乐，所感受的快乐，这就是在此时的快乐。
375. 在此时什么是心的专注？在此时的心的专注是心的稳定、安定、扎根、不动摇、不散乱、不动摇的状态、正定、定的根、定的力量、错误的定——这就是在此时的心的专注。
376. 在此时什么是精进根？在此时的精进根是心的努力、放弃、奋发、精进、勇气、奋斗、坚持、努力、决心、坚定、精进的力量、错误的精进——这就是在此时的精进根。
377. 在此时什么是定根？在此时的定根是心的稳定、安定、扎根、不动摇、不散乱、不动摇的状态、正定、定的根、定的力量、错误的定——这就是在此时的定根。
378. 在此时什么是意根？在此时的意根是心、意、心的本质、心的处所、心的根、意识、意识的聚合，是由触及无知的元素所生起的——这就是在此时的意根。
379. 在此时什么是快乐根？在此时的快乐根是由触及无知的元素所生起的心的快乐，心的快乐，心所触及的快乐，所感受的快乐，这就是在此时的快乐根。
380. 在此时什么是生命根？在此时的生命根是那些无色法的生命、存在、活动、行为、维持、生活、生命根——这就是在此时的生命根。

381. Katamā tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho [paṭiggāho (sī. syā.)] abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho [vipariyesagāho (ka.)] – ayaṃ tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti.

382. Katamo tasmiṃ samaye micchāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāsaṅkappo hoti.

383. Katamo tasmiṃ samaye micchāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāvāyāmo hoti.

384. Katamo tasmiṃ samaye micchāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāsamādhi hoti.

385. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.

386. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.

387. Katamaṃ tasmiṃ samaye ahirikabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ahirikabalaṃ hoti.

388. Katamaṃ tasmiṃ samaye anottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye anottappabalaṃ hoti.

389. Katamo tasmiṃ samaye lobho hoti? Yo tasmiṃ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye lobho hoti.

390. Katamo tasmiṃ samaye moho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye moho hoti.

391. Katamā tasmiṃ samaye abhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abhijjhā hoti.

392. Katamā tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti.



381. 在此时什么是邪见？在此时的邪见是见解、见解的执着、见解的固定、见解的偏差、见解的分散、见解的束缚、把握、建立、执着、执念、错误的道路、错误的路径、错误的存在、错误的安住——这就是在此时的邪见。
382. 在此时什么是邪思？在此时的邪思是思考、思维、意图、专注、思维的聚焦、错误的思维——这就是在此时的邪思。
383. 在此时什么是邪精进？在此时的邪精进是心的努力、放弃、奋发、精进、勇气、奋斗、坚持、努力、决心、坚定、精进的力量、错误的精进——这就是在此时的邪精进。
384. 在此时什么是邪定？在此时的邪定是心的稳定、安定、扎根、不动摇、不散乱、不动摇的状态、正定、定的根、定的力量、错误的定——这就是在此时的邪定。
385. 在此时什么是精进的力量？在此时的精进的力量是心的努力、放弃、奋发、精进、勇气、奋斗、坚持、努力、决心、坚定、精进的力量、错误的精进——这就是在此时的精进的力量。
386. 在此时什么是定的力量？在此时的定的力量是心的稳定、安定、扎根、不动摇、不散乱、不动摇的状态、正定、定的根、定的力量、错误的定——这就是在此时的定的力量。
387. 在此时什么是无羞耻的力量？在此时的无羞耻的力量是那些不因应该感到羞耻而感到羞耻的，不因恶行、不善法的行为而感到羞耻——这就是在此时的无羞耻的力量。
388. 在此时什么是无愧疚的力量？在此时的无愧疚的力量是那些不因应该感到愧疚而感到愧疚的，不因恶行、不善法的行为而感到愧疚——这就是在此时的无愧疚的力量。
389. 在此时什么是贪欲？在此时的贪欲是贪恋、渴望、执着、追求、贪欲、恶法的根源——这就是在此时的贪欲。
390. 在此时什么是愚痴？在此时的愚痴是无知、无见、未觉悟、未领悟、未明白、未识别、未观察、未反思、未直接观察的行为、愚蠢、无知、错误的无知、无知的根源、无知的积累、无知的存在、无知的影响、无知的障碍、无知的执着、无知的困扰、无知的根源——这就是在此时的愚痴。
391. 在此时什么是妒忌？在此时的妒忌是贪欲、渴望、执着、追求、贪欲、恶法的根源——这就是在此时的妒忌。
392. 在此时什么是邪见？在此时的邪见是见解、见解的执着、见解的固定、见解的偏差、见解的分散、见解的束缚、把握、建立、执着、执念、错误的道路、错误的路径、错误的存在、错误的安住——这就是在此时的邪见。

393. Katamaṃ tasmiṃ samaye ahirikaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ahirikaṃ hoti.

394. Katamaṃ tasmiṃ samaye anottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye anottappaṃ hoti.

395. Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.

396. Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.

397. Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

398. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

399. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.



393. 在此时什么是无羞耻？在此时的无羞耻是那些不因应该感到羞耻而感到羞耻的，不因恶行、不善法的行为而感到羞耻——这就是在此时的无羞耻。
394. 在此时什么是无愧疚？在此时的无愧疚是那些不因应该感到愧疚而感到愧疚的，不因恶行、不善法的行为而感到愧疚——这就是在此时的无愧疚。
395. 在此时什么是定？在此时的定是心的稳定、安定、扎根、不动摇、不散乱、不动摇的状态、正定、定的根、定的力量、错误的定——这就是在此时的定。
396. 在此时什么是努力？在此时的努力是心的努力、放弃、奋发、精进、勇气、奋斗、坚持、努力、决心、坚定、努力的力量、错误的努力——这就是在此时的努力。
397. 在此时什么是不散乱？在此时的不散乱是心的稳定、安定、扎根、不动摇、不散乱、不动摇的状态、正定、定的根、定的力量、错误的定——这就是在此时的不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，五个根存在，五个因素的禅那存在，四个道存在，四个力量存在，两个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
398. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、喜悦、心的专注、精进根、定根、生命根、邪见、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、邪见、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
399. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随快乐，和见解相应，或与色法……或与法相应，无论是何种情况，此时有触……有不散乱……这些法是不善的。

400. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

401. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

402. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.

403. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

404. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.



400. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随快乐，和见解相应，或与色法、声法、香法、味法、触法、法相应，无论是何种情况，此时有触、受、想、意、心、思维、观察、喜悦、快乐、心的专注、精进根、定根、生命根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，五个根存在，五个因素的禅那存在，四个道存在，四个力量存在，两个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
401. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、喜悦、心的专注、精进根、定根、生命根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
402. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随快乐，和见解相应，或与色法……或与法相应，无论是何种情况，此时有触……有不散乱……这些法是不善的。
403. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随无分别，和见解相应，或与色法、声法、香法、味法、触法、法相应，无论是何种情况，此时有触、受、想、意、心、思维、观察、无分别、心的专注、精进根、定根、生命根、无分别根、邪见、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、邪见、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
404. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触。

405. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….

406. Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti…pe….

407. Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

408. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

409. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.



405. 在此时什么是受？在此时的受是由相应的意识元素接触所生的心理状态，既不愉悦也不不愉悦，由心的接触所生的不苦不乐的感受，由心的接触所生的不苦不乐的受——这就是在此时的受……。
406. 在此时什么是舍？在此时的舍是心理状态，既不愉悦也不不愉悦，由心的接触所生的不苦不乐的感受，由心的接触所生的不苦不乐的受——这就是在此时的舍……。
407. 在此时什么是舍根？在此时的舍根是心理状态，既不愉悦也不不愉悦，由心的接触所生的不苦不乐的感受，由心的接触所生的不苦不乐的受——这就是在此时的舍根……或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，五个根存在，四个因素的禅那存在，四个道存在，四个力量存在，两个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
408. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、心的专注、精进根、定根、生命根、邪见、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、邪见、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
409. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随舍，和见解相应，或与色法……或与法相应，无论是何种情况，此时有触……有不散乱……这些法是不善的。

410. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti , jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

411. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

412. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.

413. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, domanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, doso hoti, moho hoti, byāpādo hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

414. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.



410. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随舍，和见解相应，或与色法、声法、香法、味法、触法、法相应，无论是何种情况，此时有触、受、想、意、心、思维、观察、舍、心的专注、精进根、定根、生命根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，五个根存在，四个因素的禅那存在，四个道存在，四个力量存在，两个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
411. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、心的专注、精进根、定根、生命根、邪见、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、贪欲、愚痴、妒忌、邪见、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
412. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随舍，和见解相应，或与色法……或与法相应，无论是何种情况，此时有触……有不散乱……这些法是不善的。
413. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随苦恼，和反击相应，或与色法、声法、香法、味法、触法、法相应，无论是何种情况，此时有触、受、想、意、心、思维、观察、苦、心的专注、精进根、定根、生命根、苦恼根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、恼怒、愚痴、嫉妒、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
414. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触。

415. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….

416. Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti…pe….

417. Katamaṃ tasmiṃ samaye domanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye domanassindriyaṃ hoti…pe….

418. Katamo tasmiṃ samaye doso hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye doso hoti…pe….

419. Katamo tasmiṃ samaye byāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye byāpādo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti , ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

420. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ doso moho byāpādo ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

421. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.



415. 在此时什么是受？在此时的受是由相应的意识元素接触所生的心理状态，是不愉悦的心理状态，是苦，由心的接触所生的不愉悦的苦，由心的接触所生的不愉悦的受——这就是在此时的受……。
416. 在此时什么是苦？在此时的苦是由相应的意识元素接触所生的心理状态，是不愉悦的心理状态，是苦，由心的接触所生的不愉悦的苦，由心的接触所生的不愉悦的受——这就是在此时的苦……。
417. 在此时什么是苦恼根？在此时的苦恼根是由相应的意识元素接触所生的心理状态，是不愉悦的心理状态，是苦，由心的接触所生的不愉悦的苦，由心的接触所生的不愉悦的受——这就是在此时的苦恼根……。
418. 在此时什么是恼怒？在此时的恼怒是恶劣、恶劣的状态、痛苦、痛苦的表现、对抗、反对、愤怒、非人、心的无我状态——这就是在此时的恼怒……。
419. 在此时什么是嫉妒？在此时的嫉妒是恶劣、恶劣的状态、痛苦、痛苦的表现、对抗、反对、愤怒、非人、心的无我状态——这就是在此时的嫉妒……或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，五个根存在，四个因素的禅那存在，四个道存在，四个力量存在，两个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
420. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、心的专注、精进根、定根、生命根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、恼怒、愚痴、嫉妒、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
421. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随苦恼，和反击相应，或与色法……或与法相应，无论是何种情况，此时有触……有不散乱……这些法是不善的。

422. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, vīriyabalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, vicikicchā hoti, moho hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, paggāho hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

423. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….

424. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti…pe….

425. Katamā tasmiṃ samaye vicikicchā hoti? Yā tasmiṃ samaye kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ tasmiṃ samaye vicikicchā hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, cattāri indriyāni honti , caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgiko maggo hoti, tīṇi balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti , ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

426. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo vīriyabalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ vicikicchā moho ahirikaṃ anottappaṃ paggāho; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

427. Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti , anottappabalaṃ hoti, uddhaccaṃ hoti, moho hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.



422. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随舍，和疑虑相应，或与色法、声法、香法、味法、触法、法相应，无论是何种情况，此时有触、受、想、意、心、思维、观察、舍、心的专注、精进根、心根、舍根、生命根、邪思、邪精进、精进的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、疑虑、愚痴、无羞耻、无愧疚、努力；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
423. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触……。
424. 在此时什么是心的专注？在此时心的专注是心的安定——这就是在此时的心的专注……。
425. 在此时什么是疑虑？在此时的疑虑是怀疑、犹豫、犹豫的状态、混乱、疑虑、两难、两条道路的选择、怀疑的多样性、接近、远离、未被掌握、停滞的状态、心的分散——这就是在此时的疑虑……或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，四个根存在，四个因素的禅那存在，两个道存在，三个力量存在，一个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
426. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、心的专注、精进根、生命根、邪思、邪精进、精进的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、疑虑、愚痴、无羞耻、无愧疚、努力；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
427. 什么是不善法？当不善的心生起，伴随舍，和烦躁相应，或与色法……无论是何种情况，此时有触、受、想、意、心、思维、观察、舍、心的专注、精进根、定根、心根、舍根、生命根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、烦躁、愚痴、无羞耻、无愧疚、定、努力、不散乱；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。

428. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….

429. Katamaṃ tasmiṃ samaye uddhaccaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ tasmiṃ samaye uddhaccaṃ hoti …pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….

430. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ uddhaccaṃ moho ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.

Dvādasa akusalacittāni.

Abyākatavipāko

Kusalavipākapañcaviññāṇāni

431. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

432. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

433. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

434. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

435. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

436. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

437. Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.

438. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.



428. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触……。
429. 在此时什么是烦躁？在此时的烦躁是心的烦躁、心的不安、心的分散——这就是在此时的烦躁……或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，五个根存在，四个因素的禅那存在，两个道存在，三个力量存在，一个因存在，一个触存在……一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是不善的……。
430. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、心的专注、精进根、定根、生命根、邪思、邪精进、邪定、精进的力量、定的力量、无羞耻的力量、无愧疚的力量、烦躁、愚痴、无羞耻、无愧疚、努力；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是不善的。
十二种不善心。
未分类的果报。
善的果报五种意识。
431. 什么是未分类的法？当因于欲界的善业的产生和积累而生起的果报是眼识，伴随舍，和色法相应，此时有触、有受、有想、有意、有心、有舍、心的专注、心根、舍根、生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
432. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触。
433. 在此时什么是受？在此时的受是由相应的眼识接触所生的心理状态，既不愉悦也不不愉悦，由心的接触所生的苦与乐的受——这就是在此时的受。
434. 在此时什么是想？在此时的想是由相应的眼识接触所生的想，认知的状态——这就是在此时的想。
435. 在此时什么是意？在此时的意是由相应的眼识接触所生的意，意念的状态——这就是在此时的意。
436. 在此时什么是心？在此时的心是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的眼识接触所生——这就是在此时的心。
437. 在此时什么是舍？在此时的舍是由心的接触所生的既不愉悦也不不愉悦的受——这就是在此时的舍。
438. 在此时什么是心的专注？在此时心的专注是心的安定——这就是在此时的心的专注。

439. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

440. Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.

441. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā cakkhuviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

442. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

443. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, sukhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

444. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

445. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

446. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

447. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

448. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.



439. 在此时什么是心根？在此时的心根是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的身体意识接触所生——这就是在此时的心根。
440. 在此时什么是舍根？在此时的舍根是由心的接触所生的既不愉悦也不不愉悦的受——这就是在此时的舍根。
441. 在此时什么是生命根？在此时的生命根是那些无色法的生命、存在、活动、运作、维持、生命——这就是在此时的生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，三个根存在，一个触存在……一个身体意识的元素存在，一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的……。
442. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、心的专注、生命根；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是未分类的。
443. 什么是未分类的法？当因于欲界的善业的产生和积累而生起的果报是耳识，伴随舍，和声法相应……耳识的产生是伴随舍，和声法相应……舌识的产生是伴随舍，和味法相应……身体识的产生是伴随快乐，和触法相应，此时有触、有受、有想、有意、有心、有快乐、心的专注、心根、快乐根、生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
444. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触。
445. 在此时什么是受？在此时的受是由相应的身体意识接触所生的身体的愉悦，身体的快乐，由身体的接触所生的愉悦——这就是在此时的受。
446. 在此时什么是想？在此时的想是由相应的身体意识接触所生的想，认知的状态——这就是在此时的想。
447. 在此时什么是意？在此时的意是由相应的身体意识接触所生的意，意念的状态——这就是在此时的意。
448. 在此时什么是心？在此时的心是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的身体意识接触所生——这就是在此时的心。

449. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.

450. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

451. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

452. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhindriyaṃ hoti.

453. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā kāyaviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

454. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kusalavipākāni pañcaviññāṇāni.

Kusalavipākamanodhātu

455. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti , upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti , upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

456. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

457. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

458. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

459. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.



449. 在此时什么是快乐？在此时的快乐是身体的愉悦，身体的快乐，由身体的接触所生的愉悦和快乐的感受——这就是在此时的快乐。
450. 在此时什么是心的专注？在此时心的专注是心的安定——这就是在此时的心的专注。
451. 在此时什么是心根？在此时的心根是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的身体意识接触所生——这就是在此时的心根。
452. 在此时什么是快乐根？在此时的快乐根是身体的愉悦，身体的快乐，由身体的接触所生的愉悦和快乐的感受——这就是在此时的快乐根。
453. 在此时什么是生命根？在此时的生命根是那些无色法的生命、存在、活动、运作、维持、生命——这就是在此时的生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，三个根存在，一个触存在……一个身体意识的元素存在，一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的……。
454. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、心的专注、生命根；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是未分类的。
善的果报五种意识。
善的果报意界。
455. 什么是未分类的法？当因于欲界的善业的产生和积累而生起的果报是意界，伴随舍，和色法相应……或与触法相应，无论是何种情况，此时有触、有受、有想、有意、有心、有思维、有观察、有舍、心的专注、心根、舍根、生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
456. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触。
457. 在此时什么是受？在此时的受是由相应的意界接触所生的心理状态，既不愉悦也不不愉悦，由心的接触所生的苦与乐的受——这就是在此时的受。
458. 在此时什么是想？在此时的想是由相应的意界接触所生的想，认知的状态——这就是在此时的想。
459. 在此时什么是意？在此时的意是由相应的意界接触所生的意，意念的状态——这就是在此时的意。

460. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

461. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

462. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

463. Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.

464. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

465. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

466. Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.

467. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

468. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kusalavipākā manodhātu.

Kusalavipākamanoviññāṇadhātusomanassasahagatā

469. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

470. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.



460. 在此时什么是心？在此时的心是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的意界所生——这就是在此时的心。
461. 在此时什么是思维？在此时的思维是思考、思维、构想、专注、心的集中——这就是在此时的思维。
462. 在此时什么是观察？在此时的观察是观察、详细观察、持续观察、近距离观察、心的连续、心的关注——这就是在此时的观察。
463. 在此时什么是舍？在此时的舍是由心的接触所生的既不愉悦也不不愉悦的受——这就是在此时的舍。
464. 在此时什么是心的专注？在此时心的专注是心的安定——这就是在此时的心的专注。
465. 在此时什么是心根？在此时的心根是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的意界所生——这就是在此时的心根。
466. 在此时什么是舍根？在此时的舍根是由心的接触所生的既不愉悦也不不愉悦的受——这就是在此时的舍根。
467. 在此时什么是生命根？在此时的生命根是那些无色法的生命、存在、活动、运作、维持、生命——这就是在此时的生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，三个根存在，一个触存在……一个意界存在，一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的……。
468. 在此时什么是造作聚合？在此时的造作聚合是触、意、思维、观察、心的专注、生命根；或者在此时其他的无色法也存在，除了受聚合、想聚合、意识聚合——这就是在此时的造作聚合……这些法是未分类的。
善的果报意界。
善的果报意识界伴随喜悦。
469. 什么是未分类的法？当因于欲界的善业的产生和积累而生起的果报是意识界，伴随喜悦，和色法相应……或与法相应，无论是何种情况，此时有触、有受、有想、有意、有心、有思维、有观察、有喜、有乐、心的专注、心根、喜根、生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
470. 在此时什么是触？在此时的触是接触、碰触、触及的状态——这就是在此时的触。

471. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

472. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

473. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti. Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

474. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

475. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

476. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

477. Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.

478. Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.

479. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

480. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

481. Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.

482. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….



471. 在此时什么是受？在此时的受是由相应的意识元素接触所生的心理状态，既愉悦又快乐，由心的接触所生的愉悦——这就是在此时的受。
472. 在此时什么是想？在此时的想是由相应的意识元素接触所生的想，认知的状态——这就是在此时的想。
473. 在此时什么是意？在此时的意是由相应的意识元素接触所生的意，意念的状态——这就是在此时的意。
474. 在此时什么是心？在此时的心是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的意识元素所生——这就是在此时的心。
475. 在此时什么是思维？在此时的思维是思考、思维、构想、专注、心的集中——这就是在此时的思维。
476. 在此时什么是观察？在此时的观察是观察、详细观察、持续观察、近距离观察、心的连续、心的关注——这就是在此时的观察。
477. 在此时什么是喜悦？在此时的喜悦是愉悦、欢喜、快乐、微笑、笑声、心的欢腾与满足——这就是在此时的喜悦。
478. 在此时什么是快乐？在此时的快乐是由心的接触所生的愉悦，既愉悦又快乐的感受——这就是在此时的快乐。
479. 在此时什么是心的专注？在此时心的专注是心的安定——这就是在此时的心的专注。
480. 在此时什么是心根？在此时的心根是心、思想、心的本质、心的领域、心根、意识、意识聚合，由相应的意识元素所生——这就是在此时的心根。
481. 在此时什么是愉悦根？在此时的愉悦根是由心的接触所生的愉悦，既愉悦又快乐的感受——这就是在此时的愉悦根。
482. 在此时什么是生命根？在此时的生命根是那些无色法的生命、存在、活动、运作、维持、生命——这就是在此时的生命根；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的。
在此时四个聚合存在，两个根存在，两个元素存在，三个食物存在，三个根存在，一个触存在……一个意识元素存在，一个法的领域存在，一个法的元素存在；或者在此时其他的无色法也存在——这些法是未分类的……。

483. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kusalavipākā manoviññāṇadhātu somanassasahagatā.

Kusalavipākamanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatā

484. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

485. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

486. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.

487. Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.

488. Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.

489. Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.

490. Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.

491. Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.

492. Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.

493. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

494. Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.

495. Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.



以下是完整的简体中文直译:
483. 在那个时候,什么是行蕴?接触、思、寻、伺、喜、心一境性、命根;或者在那个时候,除了受蕴、想蕴、识蕴之外,其他任何缘生的无色法 - 这就是在那个时候的行蕴...等等...这些法是无记的。
善果报意识界与悦俱行。
善果报意识界与舍俱行
484. 什么是无记法?在某个时候,由于欲界善业已作已积集,其果报意识界生起,与舍俱行,以色为所缘...等等...以法为所缘,或者缘于任何[所缘],在那个时候有接触,有感受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或者在那个时候,其他任何缘生的无色法 - 这些法是无记的。
485. 在那个时候,什么是接触?在那个时候,有接触、触碰、已触碰的状态 - 这就是在那个时候的接触。
486. 在那个时候,什么是感受?在那个时候,由相应意识界接触所生的心理[状态],既非乐也非苦,由心接触所生的不苦不乐的感受,由心接触所生的不苦不乐受 - 这就是在那个时候的感受。
487. 在那个时候,什么是想?在那个时候,由相应意识界接触所生的想、认知、已认知的状态 - 这就是在那个时候的想。
488. 在那个时候,什么是思?在那个时候,由相应意识界接触所生的思、意志、已意志的状态 - 这就是在那个时候的思。
489. 在那个时候,什么是心?在那个时候,心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应意识界 - 这就是在那个时候的心。
490. 在那个时候,什么是寻?在那个时候,寻、思考、构想、专注、心的投入 - 这就是在那个时候的寻。
491. 在那个时候,什么是伺?在那个时候,伺察、考察、细察、近察、心的持续、审视 - 这就是在那个时候的伺。
492. 在那个时候,什么是舍?在那个时候,心理[状态]既非乐也非苦,由心接触所生的不苦不乐的感受,由心接触所生的不苦不乐受 - 这就是在那个时候的舍。
493. 在那个时候,什么是心一境性?在那个时候,心的安住 - 这就是在那个时候的心一境性。
494. 在那个时候,什么是意根?在那个时候,心、意、意识、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应意识界 - 这就是在那个时候的意根。
495. 在那个时候,什么是舍根?在那个时候,心理[状态]既非乐也非苦,由心接触所生的不苦不乐的感受,由心接触所生的不苦不乐受 - 这就是在那个时候的舍根。

496. Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

497. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kusalavipākā upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu.

Aṭṭhamahāvipākā

498. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.

Aṭṭhamahāvipākā.

Rūpāvacaravipākā

499. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

500. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sukhassa ca pahānā…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Rūpāvacaravipākā.

Arūpāvacaravipākā



以下是完整的简体中文直译：
496. 在那个时候，什么是命根？对于那些无色法，生命的存在、安住、活动、维持、生活、命根 - 这就是在那个时候的命根；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是无记的。
在那个时候，有四个蕴，有两个所处，有两个元素，有三种食物，有三个根，一有接触……等等……一有意识界，一有法所处，一有法的本质；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法 - 这些法是无记的……等等……
497. 在那个时候，什么是行蕴？接触、思、寻、伺、心一境性、命根；或者在那个时候，其他任何缘生的无色法，除了受蕴、想蕴、识蕴之外 - 这就是在那个时候的行蕴……等等……这些法是无记的。
善果报与舍俱行的意识界。
第八大果报
498. 什么是无记法？在某个时候，由于欲界善业已作已积集，其果报意识界生起，与悦俱行的知识……等等……与悦俱行的知识相应……等等……与悦俱行的知识分离……等等……与悦俱行的知识分离……等等……与舍俱行的知识……等等……与舍俱行的知识相应……等等……与舍俱行的知识分离……等等……与舍俱行的知识分离……以色为所缘……等等……以法为所缘，或者缘于任何[所缘]，在那个时候有接触……等等……有不动……等等……这些法是无记的……等等……无贪是无记的根源……等等……无瞋是无记的根源……等等……这些法是无记的。
第八大果报。
欲界果报
499. 什么是无记法？在某个时候，为了获得色界的道，远离欲望……等等……进入第一禅，住在地的元素中，在那个时候有接触……等等……有不动……等等……这些法是善法。由于欲界的善业已作已积集，远离欲望……等等……进入第一禅，住在地的元素中，在那个时候有接触……等等……有不动……等等……这些法是无记的。
500. 什么是无记法？在某个时候，为了获得色界的道，思与伺的安住……等等……第二禅……等等……第三禅……等等……第四禅……等等……进入第一禅……等等……进入第五禅，住在地的元素中，在那个时候有接触……等等……有不动……等等……这些法是善法。由于欲界的善业已作已积集，远离快乐……等等……进入第五禅，住在地的元素中，在那个时候有接触……等等……有不动……等等……这些法是无记的。
色界果报。
无色界果报。

501. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

502. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

503. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

504. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Arūpāvacaravipākā.

Lokuttaravipāka-paṭhamamaggavipākā

Suddhikapaṭipadā

505. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.




501. 什么是无记法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越色想、灭除有对想、不作意种种想，与空无边处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、积累那无色界善业的缘故，其异熟完全超越色想、灭除有对想、不作意种种想，与空无边处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
502. 什么是无记法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越空无边处，与识无边处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、积累那无色界善业的缘故，其异熟完全超越空无边处，与识无边处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
503. 什么是无记法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越识无边处，与无所有处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、积累那无色界善业的缘故，其异熟完全超越识无边处，与无所有处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
504. 什么是无记法？当他为了无色界化生而修习道，完全超越无所有处，与非想非非想处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、积累那无色界善业的缘故，其异熟完全超越无所有处，与非想非非想处想俱行，并且舍断乐……乃至……具足住于第四禅时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
无色界异熟。
出世间异熟——初道异熟
纯观行道
505. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅，是苦行道、迟通达时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅，是苦行道、迟通达、空，那时有触……乃至……有具知根……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。

506. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

507. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

508. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

509. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Suddhikapaṭipadā.

Suddhikasuññataṃ



506. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、无象，那时有触……乃至……有具知根……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
507. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达时，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、无所取向，那时有触……乃至……有具知根……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
508. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……思维与观察的安宁……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……第五禅，具足住于苦行道、迟通达的善……乃至……苦行道、迟通达的安宁的异熟……乃至……苦行道、迟通达的善……乃至……苦行道、迟通达的无象的异熟……乃至……苦行道、迟通达的善……乃至……苦行道、迟通达的无所取向的异熟，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
509. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迅速通达……乃至……乐行道、迟通达……乃至……乐行道、迅速通达……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……第五禅，具足住于乐行道、迅速通达的善……乃至……乐行道、迅速通达的安宁的异熟……乃至……乐行道、迅速通达的善……乃至……乐行道、迅速通达的无象的异熟……乃至……乐行道、迅速通达的善……乃至……乐行道、迅速通达的无所取向的异熟，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
纯观行道。
纯观空。

510. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

511. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

512. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

513. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññatanti kusalaṃ…pe… suññatanti vipāko…pe… suññatanti kusalaṃ…pe… animittanti vipāko…pe… suññatanti kusalaṃ…pe… appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Suddhikasuññataṃ.

Suññatapaṭipadā

514. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



510. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
511. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是无象的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
512. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是无所取向的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
513. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……思维与观察的安宁……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……第五禅，具足住于空的善……乃至……空的异熟……乃至……空的善……乃至……无象的异熟……乃至……空的善……乃至……无所取向的异熟，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
纯观空。
空行道。
514. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。

515. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

516. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

517. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

518. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ …pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Suññatapaṭipadā.

Suddhikaappaṇihitaṃ



515. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、无象的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
516. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、空的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善。由于造作、修习那出世间善禅那的缘故，其异熟离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迟通达、无所取向的，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
517. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，思维与观察的安宁……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……第五禅，具足住于苦行道、迟通达、空的善……乃至……苦行道、迟通达、空的异熟……乃至……苦行道、迟通达、空的善……乃至……苦行道、迟通达、无象的异熟……乃至……苦行道、迟通达、空的善……乃至……苦行道、迟通达、无所取向的异熟，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
518. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，出离的、导向灭除的，为了断除见所断，为了获得初地，离诸欲……乃至……具足住于初禅时，是苦行道、迅速通达、空的……乃至……乐行道、迟通达、空的……乃至……乐行道、迅速通达、空的……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……第五禅，具足住于乐行道、迅速通达、空的善……乃至……乐行道、迅速通达、空的异熟……乃至……乐行道、迅速通达、空的善……乃至……乐行道、迅速通达、无象的异熟……乃至……乐行道、迅速通达、空的善……乃至……乐行道、迅速通达、无所取向的异熟，那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
空行道。
纯观无所取向。

519. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

520. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

521. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

522. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitanti kusalaṃ…pe… appaṇihitanti vipāko…pe… appaṇihitanti kusalaṃ…pe… animittanti vipāko…pe… appaṇihitanti kusalaṃ…pe… suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Suddhikaappaṇihitaṃ.

Appaṇihitapaṭipadā

523. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.




519. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
520. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那无相，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
521. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那空，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
522. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，寂止寻伺等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，成就并安住于第五禅那无愿，这是善等，无愿，这是果报等，无愿，这是善等，无相，这是果报等，无愿，这是善等，空，这是果报，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
纯无愿品终。
无愿道品
523. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。

524. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

525. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

526. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

527. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Appaṇihitapaṭipadā.

Vīsati mahānayā



524. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无相，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
525. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
526. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，寂止寻伺等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，成就并安住于第五禅那苦迟通无愿，这是善等，苦迟通无愿，这是果报等，苦迟通无愿，这是善等，苦迟通无相，这是果报等，苦迟通无愿，这是善等，苦迟通空，这是果报，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
527. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦速通无愿等，乐迟通无愿等，乐速通无愿等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，成就并安住于第五禅那乐速通无愿，这是善等，乐速通无愿，这是果报等，乐速通无愿，这是善等，乐速通无相，这是果报等，乐速通无愿，这是善等，乐速通空，这是果报，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
无愿道品终。
二十大方法终。

528. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… animittaṃ …pe… appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Vīsati mahānayā.

Chandādhipateyyasuddhikapaṭipadā

529. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

530. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

531. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



528. 什么是无记法？当他修习出世间道等，修习出世间念处等，修习出世间正勤等，修习出世间神足等，修习出世间根等，修习出世间力等，修习出世间觉支等，修习出世间谛等，修习出世间止等，修习出世间法等，修习出世间蕴等，修习出世间处等，修习出世间界等，修习出世间食等，修习出世间触等，修习出世间受等，修习出世间想等，修习出世间思等，修习出世间心，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空等，无相等，无愿，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
二十大方法终。
欲增上纯道品
529. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
530. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无相欲增上，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
531. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。

532. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

533. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Chandādhipateyyasuddhikapaṭipadā.

Chandādhipateyyasuddhikasuññatā

534. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

535. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



532. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，寂止寻伺等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，第五禅那等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，这些是无记法。
533. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦速通欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那乐迟通欲增上时，这些是无记法。
欲增上纯道品。
欲增上纯空品。
534. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，这些是无记法。
535. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那无相欲增上时，这些是无记法。

536. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

537. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Chandādhipateyyasuddhikasuññatā.

538. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

539. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

540. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



536. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
537. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，寂止寻伺等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，第五禅那等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，这些是无记法。
欲增上纯空品。
538. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，这些是无记法。
539. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无相欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
540. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。

541. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

542. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ …pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

543. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

544. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, animittaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



541. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，这些是无记法。
542. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦速通空欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那乐速通空欲增上时，这些是无记法。
543. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿欲增上时，这些是无记法。
544. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那无相欲增上时，这些是无记法。

545. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

546. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ …pe… animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

547. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

548. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

549. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



545. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，这些是无记法。
546. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，寂止寻伺等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，第五禅那等，成就并安住于第一禅那无愿欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那空欲增上时，这些是无记法。
547. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上时，这些是无记法。
548. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无相欲增上时，这些是无记法。
549. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，这些是无记法。

550. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

551. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



550. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，寂止寻伺等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，第五禅那等，成就并安住于第一禅那苦迟通无愿欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
551. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦速通无愿欲增上等，乐迟通无愿欲增上等，乐速通无愿欲增上等，第二禅那等，第三禅那等，第四禅那等，第一禅那等，第五禅那等，成就并安住于第一禅那乐速通无愿欲增上时，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那乐速通空欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。

552. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… animittaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Paṭhamamaggavipāko.

Dutiyādimaggavipāko

553. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pattiyā…pe… kāmarā gabyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhūmiyā pattiyā…pe… rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññātāvindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

554. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….

555. Katamaṃ tasmiṃ samaye aññātāvindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ aññātāvīnaṃ dhammānaṃ aññā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye aññātāvindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Dutiyādimaggavipāko.

Lokuttaravipāko.

Akusalavipākaabyākataṃ

Akusalavipākapañcaviññāṇāni



552. 什么是无记法？当他修习出世间道等，出世间念处等，出世间正勤等，出世间神足等，出世间根等，出世间力等，出世间觉支等，出世间谛等，出世间止等，出世间法等，出世间蕴等，出世间处等，出世间界等，出世间食等，出世间触等，出世间受等，出世间想等，出世间思等，出世间心，为了出离，为了灭尽，为了断除见解，为了证得初地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通欲增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空等，无相等，无愿欲增上等，精进增上等，心增上等，观增上时，那时有触等，有不散乱等，这些是无记法。
初道果报。
第二等道果报
553. 什么是无记法？当他修习出世间禅那，为了出离，为了灭尽，为了减弱欲贪与瞋恚而证得第二地等，为了完全断除欲贪与瞋恚而证得第三地等，为了完全断除色贪、无色贪、慢、掉举、无明而证得第四地，离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通时，那时有触等，有未知当知根等，有不散乱等，这些是善法。由于完成、修习该出世间善禅那的缘故，其果报是：离诸欲等，成就并安住于第一禅那苦迟通空时，那时有触等，有具知根等，有不散乱等，或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法。
554. 那时什么是触？那时的触、接触、已接触的状态 - 这是那时的触等。
555. 那时什么是具知根？那时对于已知之法的了知、智慧、了解、简择、择法、观察、辨别、分辨、识别、明智、熟练、精通、辨识、思考、考察、广博、聪明、引导、洞察、正知、警觉、智慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道分、道所摄 - 这是那时的具知根等，或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法。
第二等道果报。
出世间果报。
不善果报无记
不善果报五识

556. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ…pe… sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ …pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, dukkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

557. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.

558. Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….

559. Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti…pe….

560. Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā kāyaviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

561. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Akusalavipākapañcaviññāṇāni.

Akusalavipākamanodhātu



556. 什么是无记法？当由于造作、积累不善业的缘故，其果报生起眼识，与舍俱行，以色为所缘等，生起耳识，与舍俱行，以声为所缘等，生起鼻识，与舍俱行，以香为所缘等，生起舌识，与舍俱行，以味为所缘等，生起身识，与苦俱行，以触为所缘时，那时有触，有受，有想，有思，有心，有苦，有心一境性，有意根，有苦根，有命根；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法。
557. 那时什么是触？那时的触、接触、已接触的状态 - 这是那时的触。
558. 那时什么是受？那时由相应身识界触所生的身体不适，身苦，由身触所生的不适苦，感受身触所生的不适苦受 - 这是那时的受等。
559. 那时什么是苦？那时的身体不适，身苦，由身触所生的不适苦，感受身触所生的不适苦受 - 这是那时的苦等。
560. 那时什么是苦根？那时的身体不适，身苦，由身触所生的不适苦，感受身触所生的不适苦受 - 这是那时的苦根等，或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法。
那时有四蕴，有二处，有二界，有三食，有三根，有一触等，有一身识界，有一法处，有一法界；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
561. 那时什么是行蕴？触、思、心一境性、命根；或在那时其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这是那时的行蕴等 - 这些是无记法。
不善果报五识。
不善果报意界。

562. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

563. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Akusalavipākā manodhātu.

Akusalavipākamanoviññāṇadhātu

564. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti , ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

565. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Akusalavipākā manoviññāṇadhātu.

Vipākā abyākatā.

Ahetukakiriyāabyākataṃ

Kiriyāmanodhātu



562. 什么是无记法？当由于造作、积累不善业的缘故，其果报意界生起，与舍俱行，以色为所缘等，以触为所缘等，或以任何为所缘时，那时有触，有受，有想，有思，有心，有寻，有伺，有舍，有心一境性，有意根，有舍根，有命根；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
那时有四蕴，有二处，有二界，有三食，有三根，有一触等，有一意界，有一法处，有一法界；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
563. 那时什么是行蕴？触、思、寻、伺、心一境性、命根；或在那时其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这是那时的行蕴等 - 这些是无记法。
不善果报意界。
不善果报意识界
564. 什么是无记法？当由于造作、积累不善业的缘故，其果报意识界生起，与舍俱行，以色为所缘等，以法为所缘等，或以任何为所缘时，那时有触，有受，有想，有思，有心，有寻，有伺，有舍，有心一境性，有意根，有舍根，有命根；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
那时有四蕴，有二处，有二界，有三食，有三根，有一触等，有一意识界，有一法处，有一法界；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
565. 那时什么是行蕴？触、思、寻、伺、心一境性、命根；或在那时其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这是那时的行蕴等 - 这些是无记法。
不善果报意识界。
果报无记。
无因唯作无记
唯作意界

566. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

567. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kiriyā manodhātu.

Kiriyāmanoviññāṇadhātusomanassasahagatā

568. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

569. Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….

570. Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.

571. Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.



566. 什么是无记法？当意界生起，是唯作，非善非不善也非业的果报，与舍俱行，以色为所缘等，以触为所缘等，或以任何为所缘时，那时有触，有受，有想，有思，有心，有寻，有伺，有舍，有心一境性，有意根，有舍根，有命根；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
那时有四蕴，有二处，有二界，有三食，有三根，有一触等，有一意界，有一法处，有一法界；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
567. 那时什么是行蕴？触、思、寻、伺、心一境性、命根；或在那时其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这是那时的行蕴等 - 这些是无记法。
唯作意界。
唯作意识界喜俱
568. 什么是无记法？当意识界生起，是唯作，非善非不善也非业的果报，与喜俱行，以色为所缘等，以法为所缘等，或以任何为所缘时，那时有触，有受，有想，有思，有心，有寻，有伺，有喜，有乐，有心一境性，有精进根，有定根，有意根，有喜根，有命根；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法。
569. 那时什么是触？那时的触、接触、已接触的状态 - 这是那时的触等。
570. 那时什么是心一境性？那时心的住立、安住、确立、不散乱、不动摇、心的不散乱性、止、定根、定力 - 这是那时的心一境性。
571. 那时什么是精进根？那时心的发起精进、奋起、勇猛、努力、精勤、勤勉、奋发、坚毅、不松懈的精进、不舍欲、不舍责任、负责、精进、精进根、精进力 - 这是那时的精进根。

572. Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

573. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kiriyā manoviññāṇadhātu somanassasahagatā.

Kiriyāmanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatā

574. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….

575. Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Kiriyā manoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā.

Ahetukā kiriyā abyākatā.

Sahetukakāmāvacarakiriyā



572. 那时什么是定根？那时心的住立、安住、确立、不散乱、不动摇、心的不散乱性、止、定根、定力 - 这是那时的定根等；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
那时有四蕴，有二处，有二界，有三食，有五根，有一触等，有一意识界，有一法处，有一法界；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
573. 那时什么是行蕴？触、思、寻、伺、喜、心一境性、精进根、定根、命根；或在那时其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这是那时的行蕴等 - 这些是无记法。
唯作意识界喜俱。
唯作意识界舍俱。
574. 什么是无记法？当意识界生起，是唯作，非善非不善也非业的果报，与舍俱行，以色为所缘等，以法为所缘等，或以任何为所缘时，那时有触，有受，有想，有思，有心，有寻，有伺，有舍，有心一境性，有精进根，有定根，有意根，有舍根，有命根；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
那时有四蕴，有二处，有二界，有三食，有五根，有一触等，有一意识界，有一法处，有一法界；或在那时其他任何缘生的无色法 - 这些是无记法等。
575. 那时什么是行蕴？触、思、寻、伺、心一境性、精进根、定根、命根；或在那时其他任何缘生的无色法，除去受蕴、想蕴、识蕴 - 这是那时的行蕴等 - 这些是无记法。
唯作意识界舍俱。
无因唯作无记。
有因欲界唯作。

576. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.

Sahetukā kāmāvacarakiriyā.

Rūpāvacarakiriyā

577. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

578. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

Rūpāvacarakiriyā.

Arūpāvacarakiriyā

579. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

580. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.

581. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.



576. 什么是无记法？当意识界生起，是唯作，非善非不善也非业的果报，与喜俱行，与智相应等，与喜俱行与智相应有行等，与喜俱行与智不相应等，与喜俱行与智不相应有行等，与舍俱行与智相应等，与舍俱行与智相应有行等，与舍俱行与智不相应等，与舍俱行与智不相应有行，以色为所缘等，以法为所缘等，或以任何为所缘时，那时有触等，有不散乱等 - 这些是无记法等...无贪是无记根等...无瞋是无记根等...这些是无记法。
有因欲界唯作。
色界唯作
577. 什么是无记法？当修习色界禅，是唯作，非善非不善也非业的果报，为现法乐住，离诸欲等，成就并住于初禅，以地遍为所缘时，那时有触等，有不散乱等 - 这些是无记法。
578. 什么是无记法？当修习色界禅，是唯作，非善非不善也非业的果报，为现法乐住，寻伺寂静等，第二禅等，第三禅等，第四禅等，初禅等，成就并住于第五禅，以地遍为所缘时，那时有触等，有不散乱等 - 这些是无记法。
色界唯作。
无色界唯作
579. 什么是无记法？当修习无色界禅，是唯作，非善非不善也非业的果报，为现法乐住，完全超越色想，灭除对碍想，不作意种种想，与空无边处想俱行，并且断除乐等，成就并住于第四禅时，那时有触等，有不散乱等 - 这些是无记法。
580. 什么是无记法？当修习无色界禅，是唯作，非善非不善也非业的果报，为现法乐住，完全超越空无边处，与识无边处想俱行，并且断除乐等，成就并住于第四禅时，那时有触等，有不散乱等 - 这些是无记法。
581. 什么是无记法？当修习无色界禅，是唯作，非善非不善也非业的果报，为现法乐住，完全超越识无边处，与无所有处想俱行，并且断除乐等，成就并住于第四禅时，那时有触等，有不散乱等 - 这些是无记法。


582. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… amoho abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.

Arūpāvacarakiriyā.

Kiriyā abyākatā.

Cittuppādakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.


 582. 什么是“不可说法”？当某人在某个时刻修习无色界的禅定时，所产生的行为既不是善法，也不是恶法，也不是业的果报，完全超越了可见法的快乐住处，超越了一切有为的存在，处于无想无想处的快乐之中……此时他进入了第四禅，处于其中时会有触……会有不动……这些法是不可说的……无贪欲是不可说的根源……无瞋恚是不可说的根源……无痴是不可说的根源……这些法是不可说的。

无色界的行为。

行为是不可说的。

心法部分已完成。

